Foto: AFP/Scanpix

Trīs Igaunijas partijas, kas pēc parlamentā notikušā neuzticības balsojuma pret premjerministru Tāvi Reivasu sākušas konsultācijas par koalīcijas veidošanu, trešdienas vakarā izplatījušas kopīgu paziņojumu, kurā iestājas par "sadarbībai un svaigām idejām atvērtas valdības" veidošanu un solījušas nenovirzīties no līdzšinējiem Igaunijas aizsardzības politikas un ārpolitikas principiem.

"Igaunijas panākumu pamatā allaž ir bijis visu mūsu cilvēku darbs un apņēmība. Mēs atzinīgi vērtējam to darbu, ko veikušas iepriekšējās valdība, kas ar visu sirdi vadījušas valsti. Tagad jāsper solis uz priekšu, jo Igaunijas attīstība ir apstājusies," teikts dokumentā, ar ko nākuši klajā opozīcijā esošās Centra partijas un divu līdzšinējo valdošās koalīcijas partiju – Sociāldemokrātiskās partijas (SDE) un "Tēvzemes" un "Res Publica" savienības (IRL) – līderi Jiri Ratass, Jevgeņijs Osinovskis un Marguss Tsahkna. Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, šīm partijām kopā ir 56 vietas.

"Mums ir vajadzīgas svaigas idejas un atvērta domāšana. Lai izkļūtu no šīs stagnācijas, Igaunijai vajadzīga daudzveidīga, uz iekšēju uzticēšanos balstīta valdība, kas atvērta sadarbībai un jaunām idejām, kas lēmumu pieņemšanā balstās ne tikai uz savu pieredzi, bet ieklausās uzņēmējos, ekspertos, pilsoniskajā sabiedrībā un opozīcijas partijās," norādīts paziņojumā.

"Mūsu partijas ir atbildīgas par tādas valdības izveidošanu, kuras mērķis ir izvest Igauniju no ekonomiskā sastinguma, nosargāt drošību, vairot sabiedrības labklājību un uzlabot demogrāfisko situāciju," uzsver triju partiju līderi.

"Mēs bez ierunām balstīsimies uz Igaunijas pašreizējiem aizsardzības politikas un ārpolitikas principiem. Galvenā mūsu drošības garantija ir partnerība un sabiedroto attiecības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā. Mēs turpinām atbalstīt nepieciešamību atvēlēt aizsardzības izdevumiem vismaz 2% iekšzemes kopprodukta un nostiprināsim diplomātisko korpusu. Lai izkļūtu no ekonomiskās stagnācijas, mēs sāksim uzlabot mūsu ekonomikas un uzņēmējdarbības vidi sadarbībā ar uzņēmējiem. Mēs izvedīsim Igauniju no gandrīz nemaz nepieaugošas ekonomikas lamatām. Mums ir svarīgi uzlabot mazapmaksāto darbinieku stāvokli, samazināt atšķirības ieņēmumu līmenī un īstenot drosmīgas pārmaiņas pašreizējā nodokļu politikā. Mēs nodrošināsim Igaunijas iedzīvotājiem līdzvērtīgākas iespējas, pievēršot uzmanību izglītībai, sociālajai un reģionālajai politikai. Mūsu vienošanās būs vērsta uz demogrāfijas problēmu risināšanu, lai Igaunija kļūtu par valsti ar augošu iedzīvotāju skaitu un dzimstības līmeni, ilgāku un veselīgāku mūžu, par valsti, kurā aizbraukušie gribētu atgriezties un kuras sabiedrībā valda cieņa pret dažādību," norādīts viņu paziņojumā.

"Mūsu valdības interešu un atbildības lokā ir Igaunijas tautas un valsts saglabāšana, igauņu valodas un kultūras attīstība, kā arī ekonomiskie panākumi un cilvēku labklājība. Pieņemot šos lēmumus, mēs gribam panākt, lai mūsu bērni, mazbērni un viņu bērni varētu dzīvot brīvā, veiksmīgā un draudzīgā Igaunijā," tajā uzsvērts.

Jau ziņots, Igaunijas Rīgikogu trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjeram, Reformu partijas līderim Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju. Par to balsoja 63 parlamenta deputāti, pret – 28.

Pirmdien Igaunijas parlamentā tika iesniegts ierosinājums izteikt neuzticību Reivasam, kuru bija parakstījis 41 deputāts no opozīcijā esošajām Centra partijas, Konservatīvās tautas partijas un Brīvās partijas, bet otrdien piecu parlamenta frakciju, tostarp divu valdošās koalīcijas partiju frakciju, priekšsēdētāji izteica aicinājumu Reivasam līdz trešdienas plkst. 14 atkāpties no valdības vadītāja amata, norādot, ka pretējā gadījumā visu piecu frakciju deputāti balsojumā parlamentā atbalstīs neuzticības izteikšanu premjeram.

Pēc tam, kad Centra partijas kongresā aizvadītajā nedēļas nogalē ilggadējais šī politiskā spēka līderis Edgars Savisārs tika nomainīts ar Jiri Ratasu, Igaunijā izraisījās valdības krīze. SDE un IRL pārmeta Reformu partijai, kā tā cenšas izveidot jaunu valdošo koalīciju ar Centra partiju, taču Reivass to noliedza. Savukārt SDE priekšsēdētājs Jevgeņijs Osinovskis paziņoja, ka arī viņa vadītā partija ir gatava sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu un gadījumā, ja tā tiks veidota kopā ar Centra partiju, par premjeru varētu kļūt Ratass.

Otrā Reivasa valdība koalīcijā ar sociāldemokrātiem un tēvzemiešiem darbu sāka 2015. gada 9. aprīlī pēc Reformu partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās. Savu pirmo valdību Reivass vadīja no 2014. gada 26. marta.

Lai izteiktu neuzticību valdības vadītājam, par to bija jānobalso vismaz 51 no 101 parlamenta deputāta. Opozīcijas partijām kopā Igaunijas parlamentā ir tikai 42 mandāti.

Premjera atkāpšanās gadījumā demisionē arī visa valdība, kas turpinās darbu līdz jaunas valdības izveidei. Pēc premjera demisijas saņemšanas valsts prezidents 14 dienu laikā izvirza premjerministra amata kandidātu, kuram savukārt dotas 14 dienas, lai ziņotu parlamentam par nākamās valdības veidošanas principiem un saņemtu Rīgikogu atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!