Turklāt, kā atzinuši aptaujātie lauksaimnieki, cenšoties gūt priekšstatus par Eiropas Savienību, viņi pārāk neuzticas nedz parlamentam, nedz arī eirooptimistu vai eiroskeptiķu nometnei.
Daudz vairāk viņi paļaujas uz informāciju, ko iegūst no citiem zemniekiem, zinātniekiem, zemnieku organizācijām un Lauksaimniecības ministrijas.
"Ja gribat, lai zemnieki balso pret iestāšanos Eiropas Savienībā, sūtiet par to runāt politiķus," secinājis "Saar Poll" vadītājs Andruss Sārs.
Aptaujā vēl noskaidrots, ka 23 procenti no visām Igaunijas zemnieku saimniecībām specializējušās tikai vienā jomā, bet 51 procents - trijās un vairāk.
43 procenti nodarbojas ar piena lopkopību, 18 procenti - ar labības audzēšanu, un 10 procenti audzē gaļas lopus un mājputnus.
Trīs ceturtdaļas aptaujāto lauksaimnieku sacījuši, ka tuvāko gadu laikā neplāno apgūt jaunas saimniekošanas nozares, un tikai 12 procenti ir pārliecināti, ka to darīs.
Lielākā daļa zemnieku pārdod savus ražojumus tieši pārstrādātājiem vai patērētājiem, cenšoties neizmantot starpnieku pakalpojumus. Aptuveni 1 procents ražojumu tiek pārdoti eksportam.
42 procentos saimniecību pērn apgrozījums bijis mazāks par 100 000 kronu (3830 latu), 27 procentos sasniedzis miljonu kronu, bet 12 procentos bijis vēl lielāks.
Lūgti novērtēt pagājušo gadu, 13 procenti respondentu to atzinuši par labu, 23 procenti - par sliktu, 61 procents - par vidēju un trīs procenti atturējušies dot tam kādu vērtējumu.
Pētījums aptvēris 1001 Igaunijas zemnieku saimniecību un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
