Pirms 25 gadiem, 1990. gada 8. maijā, Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika ar Augstākās padomes rezolūciju tika pārdēvēta par Igaunijas Republiku vēl pirms de facto tā atguva neatkarību. Portāls "Delfi", sveicot Igauniju un atzīmējot mūsu kaimiņu vēlmi vienmēr būt pirmajiem, iepazīstina ar desmit gados jaunākajiem pasaules valstu līderiem. Viņu vidū, protams, ir arī igaunis.
Šajā sarakstā iekļauti reālie šībrīža valstu līderi. Tas nozīmē, ka, piemēram, Igaunijas gadījumā, kura ir parlamentāra republika, par tās galveno personu jeb līderi uzskatāms premjers Tāvi Reivass, (attēlā) ne prezidents. Lai cik populārs arī būtu Tomass Hendriks Ilvess, viņa galvenās funkcijas ir tikai reprezentatīvas.
Pasaules vēsturē ir arī daudz gadījumu, kad par pasaules līderiem, piemēram, karaļiem un imperatoriem kļuvuši vēl pavisam mazi bērni. Šajos gadījumos reālo valsts pārvaldi parasti pārņēma atsevišķi reģenti vai ministru padomes līdz brīdim, kad jaunais valsts vadītājs pats ir spējīgs pārņemt vadības grožus.
Tomēr šobrīd pasaulē gados jaunākais līderis ir sasniedzis jau 32 gadu vecumu, un saraksta desmitniekā iekļuvuši pat divi četrdesmitgadnieki:
Islandes premjers Sigmundurs Davids Gunnlaugsons dzimis 1975. gada 12. martā.
Premjera amatu eiroskeptiskais politiķis ieguva jau pirms diviem gadiem - 2013. gadā. Tas notika īsi pēc tam, kad viņa vadītā "Progresīvā partija" uzvarēja vēlēšanās.
Šī gada janvārī Gunnlaugsons paziņoja, ka rosinās atsaukt Islandes pieteikumu dalībai ES. Valsts to izdarīja martā.
Kosovas prezidente Atifete Jahjaga dzimusi 1975. gada 20. aprīlī.
Valsts galva viņa ir jau kopš 2011. gada, kad koalīcija un vadošā opozīcijas partija vienojās prezidenta amatam virzīt neitrālu kandidātu.
Viņa iepriekš bija policijas priekšnieka vietniece un viena no galvenajiem komandieriem Kosovas policijā, kura izveidota starptautiskas uzraudzības apstākļos pēc 1999.gada Kosovas kara. Starptautiski viņas kandidatūra tika novērtēta kā simbols valsts uzticībai tiesu varai.
Beļģijas premjers Šarls Mišels dzimis 1975. gada 21. decembrī.
Mišels amatā nāca pērn, izbeidzot ieilgušo politisko krīze, kad Beļģija bez valdības bija spiesta iztikt piecus mēnešus. Toreiz divkopienu valstī kreisi centriskās partijas vienojās par valdības vadītāju virzīt franciski runājošo liberāli, kurš solīja panākt valsts budžeta stabilizēšanu līdz 2018. gadam, kā arī paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 66 gadiem no 2025. gada un līdz 67 gadiem 2030. gadā.
Pēc Parīzes teroraktiem šā gada janvārī par vienu no galvenajiem Mišela rūpaliem kļuvusi arī terorisma apkarošana.
Moldovas premjers Kirils Gaburičs dzimis 1976. gada 23. novembrī.
Bijušais uzņēmējs par valsts valdības galvu kļuva pavisam nesen - šā gada februārī.
Liberālais politiķis valsti "virza Rietumu virzienā" un pēc iespējas ātrāk vēlas veikt Eiropas Savienības Asociācijas līgumā paredzētās reformas, kā arī saņemt pēc iespējas lielāku atbalstu no Eiropas Savienības.
Savukārt, ņemot vērā Ukrainas notikumus un pašas Moldovas seperātisko reģionu Piedņestru, Gaburičs martā aicināja NATO atvērt Kišiņevā alianses pārstāvniecību. Viņš uzsvēra, ka valstij vislielākā interese ir par sadarbības nostiprināšanu aizsardzības sektora reformēšanā un modernizācijā.
Jemenas de facto līderis un Jemenas Revolucionārās Komitejas prezidents Muhameds Ali al Huti dzimis 1979. gada 14. jūlijā.
Valsts ziemeļrietumos bāzētā šiītu grupējuma "Houthi" kaujinieku politiskais pārstāvis un viens no lauka komandieriem piedalījās Jemenas galvaspilsētas Sanas ieņemšanā pērnā gada septembrī. Kopš tā laika viņš pilda de facto valsts līdera funkcijas.
Viņš ir militārā "Houthi" grupējuma vadītāja Abdulmaliks al Huti brālēns.
Grupējuma pārstāvji šā gada 6. februārī paziņoja, ka Revolucionārā Komiteja pārvalda Jemenu un veidos jauno parlamentu, kas savukārt izvēlēsies piecu cilvēku lielu prezidentālo padomi. Tikmēr tiek ziņots, ka Komiteja pati jau pilda padomes funkcijas.
Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass dzimis 1979. gada 26. septembrī.
Par valdības galvu viņš kļuva pērn, amatā nomainot Andrusu Ansipu. Ansips bija premjers gandrīz deviņus gadus jeb astoņus gadus, vienpadsmit mēnešus un divas nedēļas.
No Igaunijas Reformu partijas ievēlētais Reivass iepriekš divus gadus bija sociālo lietu ministrs. Viņš ir jaunākais valdības vadītājs Eiropas Savienībā.
Butānas karalis Džigme Khesars Namgjels Vangčuks dzimis 1980. gada 21. februārī.
Valdīt viņš sāka 2006. gadā, kad no troņa priekšlaicīgi atteicās viņa tēvs. Vangčuks tobrīd bija tikai 26 gadus vecs. Oficiāli gan viņš tika kronēts divus gadus vēlāk - 2008. gadā, bet apprecējās un kronēja valsts karalieni 2011. gadā.
Oksfordā izglītotais monarhs uzskata, ka jāturpina kurss uz Butānas tālāku demokratizāciju, kuru iepriekš uzsāka viņa tēvs.
Kataras emīrs Tamims bin Halifa al Thani dzimis 1980. gada 3. jūnijā, un ir pasaules jaunākais valdošais monarhs.
Pēc kārtas astotais emīrs valdīt sāka pirms diviem gadiem, kad no troņa atteicās viņa tēvs. Viņš ir ceturtais bijušā šeiha Hamada bin Halifa al Thani dēls.
Al Thani jau iepriekš ieņēma dažādus vadošus amatus, kā arī atbildēja par valsts nozīmīgākajiem sporta notikumiem. Tāpat viņš uzskatāms par vienu no lielākajiem Lībijas nemiernieku finansiālajiem atbalstītājiem, lai savulaik tiktu gāzts diktators Muamars Kadafi.
Gruzijas premjers Iraklijs Garibašvili dzimis 1982. gada 28. jūnijā.
Par valdības galvu viņš kļuva pirms diviem gadiem, kad, atkāpjoties tā brīža premjeram Bidzinam Ivanišvili, viņš tika paziņots kā nākamais sekotājs pēc Ivanišvili konsultācijām par valdības, valdošās koalīcijas "Gruzīnu sapnis" un parlamenta vairākuma pārstāvjiem.
Iraklijs iepriekš ieņēma iekšlietu ministra amatu.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns dzimis 1983. gada 8. janvārī.
Vēl tēvam Kimam Čeniram esot dzīvam, Čenuns 2010. gada septembrī tika izraudzīts par nākamo valsts vadītāju. Viņam tobrīd bija tikai 27 gadi. Savukārt par faktisko valsts līderi viņš kļuva pēc tēva nāves 2011. gada decembrī, kad valsts televīzijā tauta tika aicināta sekot Čenira dēlam un amata mantiniekam.
Lai gan eksperti ilgstoši apšaubīja jaunā diktatora autoritāti valsts augstāk stāvošo amatpersonu vidū, totalitārās valsts līderis savu varu vairākkārt apliecinājis un nostiprinājis ar nāvi vai ieslodzījuma nometnēm sodot sev nelojālus cilvēkus.
Atsevišķi Ziemeļkorejas eksperti gan joprojām uzskata, ka Čenuns ir tikai marionete Korejas Komunistiskās partijas līderu rokās.
10 gados jaunākie valstu līderi:
