Igaunijas zinātnieki uzskata, ka, veicot pētījumu par Baltijas jūras gāzes vada "Nord Stream" iespējamo ietekmi uz vidi, nav pietiekami izpētītas jūras gultnes nogulsnes, ziņo "Eesti Päevaleht".
Igaunijas zinātnieki, jo sevišķi Igaunijas Zinātņu akadēmijas dabas aizsardzības komitejas pārstāvis Ivars Pūrs, norādīja, ka pētījuma gaitā jūras gultne zem gāzes vada izpētīta tikai piecu centimetru dziļumā, bet, lai veiktu rūpīgāku izpēti, jūras gultnes nogulsnes nepieciešams pārbaudīt 30 centimetru dziļumā.

"Šādā gadījumā pētījuma rezultāti būtu krietni visaptverošāki, turklāt dioksīnu ietekme patlaban vispār nav izpētīta," skaidro Pūrs.

Viņš arī piebilda, ka ziņojumā nav iekļauti Krievijas dati, tādējādi nav iespējams veikt adekvātus secinājumus.

Pūrs sacīja, ka Somijas upes Kimijoki piesārņojuma dēļ trešdaļa nogulšņu Somijas līcī satur lielu daudzumu dioksīnu, kas var nokļūt cilvēku organismā, lietojot uzturā zivis, un var izraisīt, piemēram, vēzi. Šīs nogulsnes arī satur dzīvsudrabu, kas arī nonāk pārtikas produktos un izraisa slimības.

"Šis aspekts pētījumā nav ticis iekļauts. Turklāt iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka patiesi kaitīgas vielas atrodas vismaz astoņu centimetru dziļumā," norāda Pūrs.

Viņš uzskata, ka, uzbūvējot gāzes vadu, 30-40 centimetru dziļumā esošās nogulsnes nonāks virspusē.

Tomēr pētījumu veikusī kompānija "Ramboll" noraida izteikto kritiku.

Savukārt Somijas pārstāvis Esko Rosi uzsver, ka vielu koncentrācija dziļākos slāņos ir tikpat liela, cik virspusē.

Kā ziņots, "Nord Stream" gāzes vada būvniecības projektu īsteno Krievijas enerģētikas koncerns "Gazprom" kopīgi ar Vācijas enerģētikas kompānijām BASF un E.ON, kā arī Nīderlandes enerģētikas kompāniju "N.V. Nederlandse Gasunie".

"Nord Stream" gāzes vads būs 1200 kilometrus garš un savienos Viborgu Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!