Igaunijas Zinātņu akadēmija valsts prezidentam un premjerministram ir nosūtījusi vēstuli, kurā ir izteikts viedoklis, ka gāzes caurules būvniecība Igaunijas teritoriālo ūdeņu tuvumā ir nopietna vides problēma, tādēļ Igaunijai ir jāizveido profesionāla komisija gāzes vada vides ietekmes izvērtēšanas materiālu izanalizēšanai, raksta laikraksts "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc speciālistu vērtējuma, gāzes vada vides ietekmes izvērtēšanas materiālu caurlūkošana ir nepieciešama, lai konstatētu apstākļus, kuri varētu apdraudēt Igaunijas vidi, un lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams iesniegt pretargumentus gāzes vada būvniecības apturēšanai vai novilcināšanai.

"Baltijas jūrā plānotais gāzes vads pašreizējā veidā draud iznīcināt dzīvību Baltijas jūrā uz laiku līdz 300 gadiem," laikrakstam "Postimees" apgalvoja Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta vadošais zinātnieks Tarmo Somere.

Pirmkārt, Baltijas jūru var apdraudēt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo spridzekļu iznīcināšana gāzes vada plānotajā teritorijā. Precīzs Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas, spridzekļu un dzīvsudraba daudzums nav zināms, jo šo informāciju kara laika sabiedrotie joprojām glabā noslēpumā, tomēr, pēc vācu žurnāla "Der Spiegel" aplēsēm, piemēram, nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu.

Gāzes vada ziņojumā ir minēts, ka jūras gultne plānotajā teritorijā ir pārmeklēta un ceļā esošie sprādzienbīstamie materiāli ir uzieti, tos tiek plānots deaktivizēt, kas parasti tiek darīts ar spridzināšanas palīdzību.

Kā norādīja Somere, šie spridzināšanas darbi var sabojāt konteinerus, kuri satur dzīvsudrabu. Zinātnieks gan atzina, ka inde ūdenī nenovēršami nokļūtu tāpat, taču, ja tas notiek pamazām, tad tās koncentrācija ir neliela. Turklāt šādi lielākā daļa indes saglabājas gruntsūdeņos, bet pārējo tās daļu jūra spēj neitralizēt, jo Baltijas jūras virsējo slāņu ūdens nomainās 25 gadu laikā.

Sprādzienu rezultātā saindētais ūdens būtu īpaši bīstams tieši Igaunijai, jo, kā liecina biežie naftas piesārņojumi pēdējos gados, Somijas līcī nokļuvušās vielas straume aiznes tieši uz Igaunijas piekrasti. "Tādā pašā veidā Igaunijas piekrasti diezgan ātri sasniegtu arī vada būvniecības gaitā uzjundītie piesārņotie gruntsūdeņi," skaidroja Somere, pēc kura sacītā, Zviedrijas kolēģu aprēķini liecina, ka šādas iespējas varbūtība ir 80%-90%.

Netīros gruntsūdeņus uzjundīs ne tikai vada būvniecība, bet arī vada grimšanas process, kas var ilgt 2-5 gadus.

Līdzās dzīvsudrabam jūras gruntsūdeņi var saturēt vēl citas kaitīgas vielas, piemēram, pirms pāris desmit gadiem no Somijas jūrā ieplūda dioksīni, kas var radīt zivju saindēšanos. Gāzes vads daļēji šķērsos teritoriju, kurā joprojām ir augsta šīs indīgās vielas koncentrācija. Kā pastāstīja Igaunijas Zinātņu akadēmijas Dabas aizsardzības komisijas loceklis Ivars Pūra, "Nord Stream" vides ietekmes ziņojumā dioksīnu jautājums nav aplūkots vispār, lai arī dabas zinātnieki vairākkārt ir vērsuši uz to uzmanību.

Pirms trīs gadiem Baltijas jūra tika atzīta par īpaši jutīgu jūras teritoriju. Pēc Someres sacītā, cauruļvada būvētāji turpretim vadās pēc tām normām, kuras ir vispārēji atzītas tādās atklātās jūrās kā Ziemeļjūra un Vidusjūra. "Ķeršanās pie jūras, pamatojoties uz tik niecīgiem datiem un virspusēju izpēti, ir patiesa pārdrošība," sacīja zinātnieks.

Speciālistus uztrauc arī tas, kas notiktu gadījumā, ja 1200 kilometrus garais vads tiktu sabojāts. "Ja ar vadu kas atgadītos, kaut kur sūknēšanas stacijā tas tiktu pamanīts tikai pēc kādas stundas, jo spiediena kritums izplatās maksimāli skaņas ātrumā," norādīja Somere, piebilstot, ka gāzes vada plāns neparedz sūknēšanas starpstaciju vai aizbīdņu izbūvi.

Ja gāzes noplūdes vietu šķērsotu kuģis, var notikt sprādziens. "Dažādu apstākļu sakritības rezultātā var rasties liels vilnis," skaidroja Somere. Pēc viņa vērtējuma, Igaunijai cunami lielu kaitējumu nenodarītu, taču tas varētu applūdināt, piemēram, Sanktpēterburgu. Turklāt gāzes burbuļu dēļ mazāka izmēra kuģi var zaudēt stabilitāti un nogrimt.

Draudus palielina arī fakts, ka atšķirībā no cauruļvadiem, kuri ir būvēti pāri jūras šaurumam, "Nord Stream" gāzes vads stieptos jūras platumā tur, kur ved kuģu ceļš. Pēc Someres sacītā, vidēji reizi nedēļā kādam kuģim rodas nepieciešamība Somijas līcī izmest enkuru.

Saskaņā ar "Nord Stream" apgalvojumiem gāzes vada avārijas iespēja ir ļoti niecīga, arī Somere tam piekrīt, tomēr norādīdams, ka gadījumā, ja iespēja ir maza, bet iespējamie zaudējumi ir lieli, risks tomēr vienalga ir liels.

Igaunijas nostāja attiecībā uz gāzes vada izbūvi tiek gaidīta līdz jūnija sākumam. "Protams, valstīm, kuras būvē cauruļvadu, ir jāņem vērā ietekmēto valstu nostāja, tomēr tas, kā vides ietekmes novērtējuma ziņojums, pamatojoties uz to, tiks papildināts, noskaidrosies darba gaitā," skaidroja Vides ministrijas preses pārstāve Brita Merisalu. "Izsniedzot būvniecības atļauju, savukārt ir jāņem vērā vides ietekmes vērtējuma rezultāti," viņa piebilda.

"Tā ir pēdējā iespēja apturēt būvniecību vai mainīt būvniecības plānu, ja tas izrādītos bīstams," uzsvēra Somere. "Tas būs izaicinājums Igaunijas jūras zinātnei," viņš piebilda.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form