Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ceturtdien Otrā pasaules kara noslēguma 70. gadadienas pasākumā Gdaņskā norādījis, ka Eiropas priekšā ir izvēle, vai palikt uzticīgai Eiropas demokrātijas pamatvērtībām vai noslēgt darījumu, kas galu galā novedīs atpakaļ pie pagātnes haosa, piektdien vēsta prezidenta kanceleja.
Ilvess pateicās Polijas prezidentam Broņislavam Komorovskim par uzaicinājumu pieminēt Otrā pasaules kara beigas.
"2015. gada 8. maijā nav uzvarētāju, nav zaudētāju, tikai izdzīvojušie un viņu bērni un bērnu bērni," sacīja Ilvess, aicinot pieminēt visus karā cietušos.
"Divu diktatoru ar slepenu vienošanos sāktā šausmīgā vardarbība iznīcināja valstis, atņēma tautām savas valstis. Miljoniem sabiedroto ziedošanās atnesa brīvību upuriem. Bet brīvību tikai dažiem. Citi turpināja dzīvi verdzībā, mainījās tikai kungi, līdz ar kungiem mainījās simboli. Totalitārā vara palika. Austrumeiropa secināja, ka mainījies tās iejūgs, bet viņi nebija brīvi," sacīja Ilvess.
Eiropas Rietumi, kas tiešām kļuva brīvi, atrada atbildi - integrāciju demokrātiskā un mierīgā Eiropā bez "ietekmes sfērām", bez slepeniem protokoliem, norādīja Ilvess.
Prezidents sacīja, ka mierā dzīvots tik ilgi, ka cilvēki to jau sākuši uztvert kā "status quo".
"Tā ir, bet tikai mūsu pašu robežās. Tomēr mēs maldinām sevi, ja domājam, ka mūsu pašu drošība paliek neskarta, kad mūsu kaimiņi tiek iekaroti, to teritorijas anektētas, to pilsētas bombardētas ar raķetēm "Grad"," sacīja Ilvess, piebilstot, ka šādi, bez šaubām, tiek pārkāptas starptautiskās tiesības un pamats, uz kura pēc Otrā pasaules kara tika nodibināts miers.
"Par laimi, Eiropa - uz labu vai ļaunu - reaģēja. Mēs vairs nedzirdam iknedēļas paziņojumus par "nopietnām bažām". Mēs esam reaģējuši politiski, diplomātiski, ar sankcijām, demonstrējot vienotību," norādīja prezidents.
"Kā rīkoties tālāk? Es teiktu, jāsaglabā kurss. Ja tiek sperti soļi deeskalācijas virzienā, mums arī būtu jāsper soļi. Ja turpinās agresija, tad mums jāatzīst, ka esam darījuši par maz," viņš piebilda.
"Mēs no dalībvalstīm, kas vēl līdz šai dienai tiek sauktas par "jaunajām", labi zinām, cik maz arī mūsu bažas tika uzklausītas pēdējo 20 gadu laikā. Mūsu bažas tika noniecinātas, noraidītas, ignorētas. Tomēr šodien nav liels mierinājums apzināties, ka mūsu bažas bija pamatotas," sacīja Ilvess.
"30. gadu izvēles ir tās pašas izvēles, ar kurām atkal saskaramies šodien. Vai mēs paliksim uzticīgi mūsu Eiropas demokrātijas pamatvērtībām? Vai arī mēs noslēgsim "darījumu", darījumu, kas galu galā atgriezīs mūs pie pagātnes haosa? Izvēle jāizdara mums, Eiropai," uzsvēra Igaunijas prezidents.
