Indiāņi ar zemju iepirkšanu cenšas aizsargāt savu kultūru un dzīvesveidu, kā arī saglabāt senču kapus un svēto rituālu vietas.
Tomēr tādējādi tiek gūts arī praktisks labums - lauksaimniecības zeme -, lai ciltis labāk varētu sevi apgādāt.
Laika posmā no 1998. līdz 2007.gadam indiāņi nopirkuši zemi vairāk nekā 840 000 akru (339,93 tūkstošu hektāru) platībā, kam piešķirts federālās valdības īpaši aizsargājamas teritorijas statuss.
Federālās valdības noteiktais īpašais statuss zemes īpašnieku atbrīvo no vietējiem un štata nodokļiem, taču tas neattiecas uz federālajiem maksājumiem.
Kā norādīja kādas cilts pārstāve, zemes aizsargāšana nozīmē arī "mūsu kultūras, dzīvesveida un mūsu tradīciju aizsardzību".
"Viss ir vienots. Ar zemi veidojas attiecības ar kultūru," viņa piebilda.
Tomēr ne visi indiāņi atbalsta šādu rīcību. Daži uzskata, ka ciltīm nevajadzētu zemi pirkt, jo tā tikusi nelegāli atņemta. Taču arī ieceres pretinieki atzīst, ka citādi zeme netiktu aizsargāta.
Neviens precīzi nevar pateikti, cik daudz zemes kopš 18.gadsimta beigām federālā valdība dažādos līgumos ir apsolījusi pamatiedzīvotājiem atdot, norādīja Federālā Indiāņu lietu biroja pārstāvis Gerijs Gerisons.
Gadsimtu laikā valdība mainījusi līgumu nosacījumus, lai zemi varētu izmantot iebraucēji.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija indiāņu seno teritoriju atpirkšanai ierosinājusi piešķirt 2 miljardus dolāru (984 miljonus latu). Saskaņā ar paredzēto programmu zeme tiktu atgriezta cilts kontrolē un cena tiktu sadalīta tās locekļu starpā. Taču plāns paredz zemes atpirkšanu tikai no indiāņu ciltīm.