Analītiķi uzskata, ka šo augsto Indijas rādītāju varētu skaidrot ar cilvēku vēlmi palīdzēt sev, nemeklējot speciālista palīdzību, kā arī ar lasīšanu mācību nolūkos.
Jo vairāk laika tiek pavadīts lasot, jo mazāk brīvu stundu tiek pavadītas pie televizora ekrāna vai klausoties radio. Pētījums pierāda, ka televīzijas un radio izmantošanas ziņā Indija ir ceturtā valsts no saraksta beigām, tērējot šīm nodarbēm attiecīgi vidēji 13,3 un 4,1 stundu nedēļā.
Visbiežāk televīzijas pārraides skatās Taizemes iedzīvotāji, nedēļā pie televizora ekrāna pavadot vidēji 22,4 stundas, bet radio visvairāk klausās Argentīnas iedzīvotāji.
Ņemot vērā vidējo laiku, kādu cilvēki vecumā virs 13 gadiem pavadījuši lasot grāmatas, laikrakstus vai žurnālus, otrajā un trešajā vietā ierindojas Ķīna un Filipīnas.
Lielbritānijas un ASV iedzīvotāji lasa uz pusi mazāk nekā cilvēki Indijā, taču vēl zemāks rezultāts ir Japānā un Korejā, kur iedzīvotāji nedēļā ar grāmatu rokās pavada, attiecīgi, vidēji 4,1 un 3,1 stundu.
Grāmatu veikalu tīkla Indijā izpilddirektors Šrirams stāsta, ka šīs valsts iedzīvotāji ir gatavi vienmēr uzsākt ko jaunu, un “lasīšana ir neatņemama viņu dzīves sastāvdaļa”.
“Viņi liek lielu uzsvaru uz lasīšanu. Tas arī ir par iemeslu tam, kāpēc viņiem labi veicas izglītības iegūšanā, un viņiem bieži vien ir labi panākumi ārvalstu mācību iestādēs,” viņš saka.
“Cilvēki izglītojas un mainās visas dzīves garumā. Un visas jaunākās zinības viņi iegūst, lasot grāmatas.”
Šrirams stāsta, ka liela ietekme ir arī sociālajām pārmaiņām: “Agrāk cilvēki varēja lūgt padomu saviem vecākiem un vecvecākiem, taču tagad viņi zināšanas meklē grāmatās.”
Savukārt Indijas rakstnieks un redaktors Taruns Tedžpals uzskata, ka pētījuma rezultāti varētu būt patiesi tikai tādā gadījumā, ja neņemtu vērā lielo skaitu Indijas analfabētu.
Oficiālie dati liecina, ka vairāk nekā viena trešā daļa lauku rajonos dzīvojošo Indijas iedzīvotāju un aptuveni 15% pilsētnieku vēl joprojām neprot lasītu un rakstīt.
“Liela daļa lasīšanas ir mācību nolūkos, lai izvirzītos priekšgalā un iekļūtu labākās skolās un universitātēs. Tas ir mazāk saistīts ar lasīšanu, vairāk ar tīru informācijas iekalšanu,” saka Tedžpals.
Arī vadošais Indijas feļetonists Venkatešvars Rao stāsta, ka nav redzējis savus tautiešus pulcējamies pie grāmatu veikaliem.
“Grāmatu lasīšana ir vairāk kā ieradums, jo viņi neiesaistās nekādos pasākumos. Viņi nevēlas kaut ko darīt paši, labprātāk izvēloties tikai patērētāja lomu,” viņš stāsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
