Tiesa līdz šim bija attaisnojusi deviņus policijas un armijas virsniekus un vienu civiliedzīvotāju saistībā ar Indonēzijas armijas atbalstīto kaujinieku vardarbību, kas notika Austrumtimorā pirms un pēc 1999.gada augusta referenduma, kura dalībnieki nobalsoja par neatkarību no Indonēzijas.
"Es noraidu šo spriedumu. Šī prāva nav taisnīga. Es jūtu, ka esmu padarīts par grēkāzi. Es darīju visu iespējamo, lai garantētu drošību," sacīja Sudžarvo, kuram prokurori bija pieprasījuši 10 gadu ieslodzījumu.
Notiesātais paliks brīvībā, kamēr tiek izskatīta sprieduma apelācija.
Tiesnesis atzina, ka Sudžarvo ir vainīgs cilvēktiesību pārkāpumos, kuri izraisījuši cilvēku nāvi, nav garantējis pienācīgu drošību un bijis nolaidīgs savu pienākumu veikšanā.
Prodžakartiskie kaujinieki, kurus bija apbruņojusi un organizējusi Indonēzijas armija, pirms referenduma īstenoja brutālas iebiedēšanas kampaņu, bet pēc tā sāka atriebības uzbrukumus, kuros nogalināti apmēram tūkstotis cilvēku.
Indonēzija šogad izveidoja cilvēktiesību tiesu, lai gan bija pieprasīts starptautisks kara noziegumu tribunāls.
Pirms Sudžarvo notiesāšanas šī tiesa atzina par vainīgiem tikai divus etnisko austrumtimoriešu civiliedzīvotājus - bijušo provinces gubernatoru Abiliu Suarišu, kuram piesprieda trīs gadu cietumsodu, un bijušo kaujinieku līderi Euriku Guterrišu, kurš saņēma 10 gadu cietumsodu. Suarišs un Guterrišs ir brīvībā, kamēr tiek izskatīta sprieduma apelācija.
Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir asi kritizējušas attaisnojošos spriedumus un nosaukušas šo tiesu par krāpšanu.
ASV pārtrauca militārās attiecības ar Indonēziju 1999.gada Austrumtimoras asinsizliešanas dēļ un paziņoja, ka nevar atjaunot šīs attiecības, kamēr nav sodīti asinsizliešanas vaininieki.