"Karš Palestīnā un Libānā intensificē radikalizēšanās procesu pasaulē. Tās ir briesmas," paziņoja Virjuda, piebilstot, ka Indonēzija ir gatava nosūtīt uz reģionu līdzdalībai ANO miera uzturēšanas spēkos 1000 karavīru.
Pasaules lielākā musulmaņu valsts Indonēzija ir viens no svarīgākajiem ASV sabiedrotajiem karā pret terorismu, taču tai nav diplomātisku attiecību ar Izraēlu un tā atklāti simpatizē palestīniešu un Libānas valdībām.
Izraēla ir pieprasījusi, lai Indonēzijai, kā arī musulmaņu valstīm Malaizijai un Bangladešai netiktu ļauts sūtīt karavīrus uz Libānas dienvidiem uzraudzīt pamieru starp Izraēlu un grupējumu "Hizbollah", jo tās neatzīst Izraēlu.
Virjuda šo Izraēlas prasību noraidīja, norādot, ka Indonēzija ir piedalījusies iepriekšējās miera uzturēšanas misijās Tuvajos Austrumos 1957. un 1973.gadā.
"Izraēlai nevajadzētu aizmirst mūsu piedalīšanās vēsturi," viņš sacīja. "Mūsu karavīri bija ļoti profesionāli."
Viņš norādīja, ka Džakarta gaida, kad ANO noteiks miera uzturēšanas spēku darbības mērogus un misiju. Indonēzijas aizsardzības ministrs Džuvono Sudarsono pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Indonēzijas spēki nepiekritīs atbruņot "Hizbollah", jo tas varētu izraisīt vietējo radikālo islāmistu grupējumu pretreakciju.
Tomēr Virjuda noraidīja Indonēzijas grupējumu draudus sūtīt simtiem kaujinieku un pašnāvnieku uz Tuvajiem Austrumiem, lai uzbruktu Izraēlas un ASV interesēm. "Es tam neticu," viņš sacīja. "Par to tiek daudz runāts."
Indonēzijā mīt aptuveni 190 miljoni musulmaņu, taču tās valdība ir laicīga un valsts pati pārdzīvojusi vairāku plašus teroristu uzbrukumus. Tomēr tās pilsoņi ir sadusmoti par ASV vadītajiem kariem Irākā un Afganistānā un militāro atbalstu Izraēlai.