No 12 apsūdzētajiem nevienam nebija izvirzītas apsūdzības slepkavībā, un tiesa viņiem piesprieda trīs līdz sešus mēnešus ilgus cietumsodus.
Jau ziņots, ka februārī simtiem saniknotu musulmaņu brutāli noslepkavoja trīs ahmadiju sektas locekļus. Drošības spēki nedarīja neko, lai atturētu aptuveni 1500 musulmaņu lielo pūli no šo cilvēku noslepkavošanas, un vēlāk paziņoja, ka policijas rīcībā nav pierādījumu, ka slepkavības būtu veikusi organizēta grupa.
ASV un Eiropas Savienība (ES) jau paudušas sašutumu par šādu tiesas lēmumu, bet vietējās un starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju grupas nākušas klajā ar asu nosodījumu un aicinājumiem pēc aktīvas rīcības cīņā ar augošo neiecietību un vardarbību.
Savukārt Indonēzijas Reliģisko lietu ministrijas pārstāvis šo spriedumu piektdien aizstāvēja, paziņojot, ka tas ir taisnīgas, neatkarīgas tiesas rezultāts, kuru nav iespējams apšaubīt.
"Kā izpildvara mēs nevaram iejaukties tiesu sistēmā. Mēs paļaujamies uz tiesnešiem. Viņiem ir tiesības nākt klajā ar spriedumu," viņš piebilda, noliedzot apsūdzības, ka tiesa šo spriedumu pieņēmusi radikālo islāmistu ietekmē.
Indonēzijas prezidents Susilo Bambangs Judhojono, kurš izpelnījies slavu kā plurālisma un demokrātijas atbalstītājs, komentārus nesniedza, bet Ārlietu ministrijas amatpersonas komentāriem nebija pieejamas.
Cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka lietā iesaistītos prokurorus un tiesu ietekmējuši islāmistu līderi. Viņi saka, ka vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm Indonēzijā neviens necenšas novērst un kritizē prezidentu par nespēju aizstāvēt valsts daudzveidību un toleranci.
Februāra uzbrukums ahmadiju sektas locekļiem bija viens no nežēlīgākajiem naida ietekmē izdarītajiem noziegumiem Indonēzijā pēdējo gadu laikā.
Uzbrukums tika fiksēts videoierakstā, kas pēc tam izplatījās internetā, raisot starptautiskas bažas par Indonēzijā notiekošo.
Konservatīvā islāma piekritēji ahmadiju sektu uzskata par zaimotājiem un ķeceriem.
Indonēzijā tā pastāv kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem un apgalvo, ka tai šai valstī ir ap 500 000 sekotāju.
2008.gadā tika pieņemts dekrēts, kas ierobežoja sektas tiesības pievērst jaunus sekotājus, bet to neaizliedza. Tomēr augsta ranga valdības amatpersonas uzskata, ka ahmadiju kustībai būtu jāpieņem valdošais sunnītu islāms vai jāatsakās no savas ticības.
Ahmads bija 19.gadsimta Indijas reliģiskais līderis, kurš sevi pasludināja par pravieti, kas atdzīvinās islāmu, un 1889.gadā nodibināja ahmadiju kustību.