Infografika: Kā gadu laikā audzis NATO dalībvalstu militārais budžets  (325)

Lielu daļu no kopējā pieauguma joprojām veido alianses galvenais donors un pasaules spēcīgākā militārā lielvara ASV, tomēr arī pārējās dalībvalstis pēdējo gadu laikā ievērojami palielinājušas savus militāros tēriņus, liecina NATO novembra beigās apkopotie dati.

NATO regulāri apkopo datus par militārajiem tēriņiem, atsaucoties uz katras dalībvalsts aizsardzības ministrijas ziņojumu par tekošajiem un plānotajiem izdevumiem. Tie, piemēram, ļauj noteikt, ka Austrumeiropas valstu aizsardzības izdevumi kopumā tika palielināti jau tūlīt pēc 2014. gadā piedzīvotās Krievijas agresijas netālajā Ukrainā, kamēr ASV administrācija tobrīd savus vēl turpināja mazināt. Tomēr izteikti visu NATO dalībvalstu militārie budžeti sāka augt līdz ar Trampa nākšanu pie varas 2017. gadā un viņa retoriku par "novecojušo" organizāciju.

Apkopotie dati atkarībā no avota, metodoloģijas un citiem aspektiem atsevišķās dalībvalstīs var pat būtiski atšķirties no pašu valstu paustā, jo NATO piedāvātā statistika ir savstarpēji salīdzināma. Piemēram, dalībvalstīs var atšķirties tas, kā tās nacionālajos budžetos definē personāla izmaksas vai ieroču tehnoloģiju izstrādi. Tomēr dalībvalstu militāro izdevumu pamatā ir aizsardzības ministriju budžetā bruņotajiem spēku uzturēšanai paredzētie izdevumi, atzīmē NATO. Šajā ziņā jāņem vērā ka NATO dalībvalstij Islandei nav savu bruņoto spēku, un attiecīgi tā šajā statistikā neparādās.

Bruņotie spēki ietver armiju, jūras un gaisa spēkus, kā arī īpašās uzdevumu vienības, militāri medicīniskās institūcijas, īpašus loģistikas centrus, kā arī citas militarizētas struktūras. Atsevišķās valstīs militārajiem izdevumiem, atbilstoši metodoloģijai atbilst arī dažādu iekšlietu ministrijām pakļautu institūciju tēriņi. Tādi ir, piemēram, tēriņi tādām policijas un robežsardzes vienībām, kas ir izgājušas militāro apmācību, atbilstoši ekipētas un vajadzības gadījumā var tikt pakļautas militārām struktūrām gan iekšzemē, gan misijās ārpus valsts.