Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO dalībvalstis vienojās par organizācijas struktūras maiņu, strauji dubultojot ātrās reaģēšanas spēkus, palielinot katras atsevišķas dalībvalsts militārās spējas un stiprinot alianses austrumu flangu – Baltijas bloku. Portāls "Delfi" iepazīstina, kādu valstu karavīri palīdz sargāt mūsu reģionu.

Nepilnos divos gados kopš Krievijas armijas ieiešanas Ukrainā NATO dubultoja Atbildes spēkus (NATO Response Force) un izveidoja Īpaši augstas gatavības spēkus (Very High Readiness Joint Task Force), kuri 48 stundu laikā spēj ierasties jebkurā NATO dalībvalstī. Arī starptautiskas militārās mācības kļuvušas par rutīnu.

Pēc šo reformu paveikšanas alianses amatpersonas jau pērn portālam "Delfi" apliecināja, ka NATO vēl nekad nav bijusi tik spējīga organizācija.

Pēc tam, kad NATO kopumā apliecināja savu spēju aizsargāties, pērn Varšavas samitā iezīmējās jauns uzdevums – audzējot aizsardzības budžetus, palielināt arī katras atsevišķas dalībvalsts militāro kapacitāti. Uzmanība pievērsta arī cīņai pret "Daesh", Irākas armijas stiprināšanai, kā arī Moldovas, Ukrainas un Gruzijas iesaistei kopīgās operācijās un mācībās.

Savukārt par svarīgākajiem punktiem samitā kļuva četru bataljonu izvietošana un ievērojami infrastruktūras uzlabojumi Baltijas reģionā.

Infografika: Kuru valstu karavīri Baltijā veido kaujas grupas
Foto: AFP/Scanpix

Portāls "Delfi" iepazīstina ar izveidoto kaujas vienību sastāvu (skaitļi norāda karavīru skaitu):

Atbildību par to veidošanu uzņēmās ASV, Lielbritānija, Vācija un Kanāda, bet kaujas vienības ir multinacionālas un tieši pakļautas NATO komandcentriem. Militārās vienības katrā no valstīm dislocētas pastāvīgi uz sešu līdz deviņu mēnešu ilgiem rotācijas periodiem.

Šī alianses iniciatīva tiešā veidā neietekmēs un nav atkarīga no reģionā izvietotajiem ASV spēkiem, kuri jau patlaban atrodas un pagaidām arī paliks visās valstīs, kurās plānots dislocēt arī NATO bataljonus.

Tags

ASV Baltija Krievija Lasāmgabali NATO

Comment Form