Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Parakstot līgumu par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu (INFT), 1987. gadā tika sperts būtisks solis bruņojuma kontroles virzienā. Tā bija pirmā reize, kad abas Aukstā kara sāncenses piekrita samazināt savu kodolarsenālu, pilnībā likvidēt konkrētu raķešu kategoriju, kā arī ieviest plašus pārbaudes mehānismus, lai pārliecinātos, ka neviena no pusēm nepārkāpj vienošanos.

Augusta sākumā ASV paziņoja par izstāšanos no līguma, apgalvojot, ka Krievija to neievēro. INFT līguma darbības beigas rada bažas par to, vai sagaidāma jauna bruņošanās sacensība starp pasaules lielvarām, un liek uzdot jautājumus par to, kā panākt efektīvu bruņojuma kontroles realizāciju laikā, kad valstu savstarpējā uzticība ir ļoti zema.

Piedāvājam atskatu INFT vēsturē, kā arī ekspertu viedokļus par to, ko vēsturiskās vienošanās beigas nozīmē bruņojuma kontrolei un globālajai drošībai kopumā.

Stingrais pārbaudes protokols – vienošanās stūrakmens

INFT līgumu 1987. gada decembrī parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Vienošanās paredzēja, ka valstīm jālikvidē sauszemes ballistiskās raķetes un vadāmās raķetes, kuru lidojuma diapazons ir no 500 līdz 5500 kilometriem. Tāpat tas valstīm aizliedza uzturēt, ražot un testēt šāda tipa raķetes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!