Foto: TASS/Scanpix/LETA

Krievijas "īpašā militārā operācija" Ukrainā norit "stingri saskaņā ar plānu", sestdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Rietumvalstis gan iepriekš norādījušas, ka Krievijas kampaņa, kuras mērķis ir pārņemt savā kontrolē Donbasa reģionu, atpaliek no plāna un uz priekšu virzās lēni, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Lavrovs Ķīnas ziņu aģentūrai "Xinhua" izteicies, ka Krievijas mērķi "noteikti tiks sasniegti".

Vaicāts par abu valstu miera sarunām, lai gan tās klātienē nav notikušas vairākas nedēļas, Lavrovs teicis, ka diskusijas par iespējamo līguma projektu katru dienu tiekot apspriestas videokonferencēs. "Mēs atbalstām sarunu turpināšanu, lai gan tās nenorit labi," viņš izteicies.

Lavrovs arī apsūdzēja ASV un NATO par to, ka šīs valstis uzskata Ukrainu par "līdzekli", lai apturētu Krieviju, kā arī tās piespiedušas Kijivu izdarīt "mākslīgu, nepatiesu izvēli": vai nu tā ir ar Rietumiem, vai ar Maskavu.

Viņš arī uzsvēris, ka tad, ja ASV un NATO patiešām būtu ieinteresētas "Ukrainas krīzes" atrisināšanā, tad tām vajadzētu "pamosties" un pārtraukt Kijivai piegādāt ieročus un munīciju.

BBC atgādina, ka piektdien augsta ranga ASV aizsardzības jomas amatpersona izteikusies, ka Krievijas spēki Donbasā piedzīvo "lēnu un nevienmērīgu progresu", jo Ukrainas karaspēks iebrucējiem sīvi pretojas.

Pentagons uzskata, ka Krievijas karaspēks par vairākām dienām atpaliek no plāna un nav iekarojis noskatītos mērķus. Tāpat ASV uzskata, ka Krievija turpina gatavoties ilgstošai un plašākai ofensīvai.

Sākoties 66. kara dienai, Krievijas armija turpina uzbrukt Austrumu operācijas zonā ar mērķi iegūt pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalos un izveidot sauszemes koridoru ar pagaidu okupēto Krimas pussalu, tomēr būtiskus panākumus iebrucēji nav guvuši, sestdien vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Tāpat Krievija cer novērst problēmas, kas iepriekš aizkavējušas tās iebrukumu Ukrainā, savā jaunākajā pārskatā norādījusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Krievijai iepriekš bijušas problēmas ar kaujas jaudas ģeogrāfisko koncentrāciju, piegādes līniju samazināšanu un vadības un kontroles vienkāršošanu, ziņo Ukrainas aģentūra UNN.

Turklāt Krievijai ir nepilnības taktiskajā koordinācijā, un tā joprojām "saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem". Tiek norādīts, ka Krievija bijusi spiesta apvienot un pārdislocēt vienības pēc neveiksmīgajiem uzbrukumiem Ukrainas ziemeļaustrumos.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!