Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Irākā plašu neapmierinātību radījusi agrākā ģenerāļa, Ninīves apgabala federālās policijas vadītāja Mahdi Garavi (attēlā zemāk) atbrīvošana no cietuma, raksta "Al Araby". Pretrunigi vērtētā militārpersona izcieta sodu par valsts nodevību un aizbēgšanu no Mosulas, kad tai 2014. gadā tuvojās džihādistu grupējums "Islāma valsts".

Garavi 2014. gadā bija atbildīgs par Irākas trešajā lielākajā pilsētā Mosulā dislocētajām aptuveni 30 000 vīru lielajām Irākas armijas un policijas daļām (atsevišķos avotos tiek minēts, ka viņa rīcībā bijuši pat 60 000 vīru). Kad pilsētai tā gada jūnijā tuvojās aptuveni pusotrs tūkstotis džihādistu kaujinieku, kuri jau bija pārņēmuši plašas pilsoņkara plosītās Sīrijas teritorijas, Irākas spēki, pametot transportlīdzekļus, munīciju un ieročus, pilsētu pameta.

Džihādisti, kuri drīz Mosulā pasludināja kalifāta "Islāma valsts" dibināšanu un kļuva pazīstami kā "Daesh" bez steigas un iesaistoties tikai atsevišķās apšaudēs, pilsētu pārņēma četru dienu laikā. Līdz ar viņu ienākšanu, tika izsludināts šariats, meklēti un ar nāvi vai smagiem miesas sodiem sodīti džihāda pretinieki, tostarp citu ticību pārstāvji. Viņi faktiski valdīja pilsētā gandrīz trīs gadus, līdz to ar smagu ASV vadītas starptautiskās koalīcijas bombardēšanas kampaņas palīdzību atguva Irākas spēki. Pilsēta tika pārvērsta drupās, bet tūkstošiem civiliedzīvotāju gāja bojā islāmistu represijās un karadarbībā.

Garavi tika apsūdzēts virknē noziegumu, no kuriem smagākie bija dezertēšana un sava pienākuma nepildīšana, par kuriem cita starpā viņam draudēja pat nāvessods. Tā vietā viņš tika notiesāts ar cietumsodu, un tagad pēc diviem gadiem aiz restēm izlaists brīvībā. Tas saniknojis daudzus Irākiešus, īpaši Mosulas iedzīvotājus, kuri viņu vaino savu tuvinieku nāvē un īpašuma zaudēšanā.

Tuvo Austrumu medijs gan uzsver, ka pret bijušo militārpersonu joprojām spēkā ir vairākas apsūdzības un tiesvedība pret viņu vēl nav izbeigta. Cita starpā pret viņu vēl tiek vesta tiesvedība par valsts nodevību. Apsūdzības pret Garavi izvirzītas arī par viņa noziegumiem, kurus viņš pastrādājis, vēl atbildot par Mosulas drošību. Būdams šiīts, viņš pārsvarā sunnītu apdzīvotajā pilsētā jau ap 2008. gadu izveidojis pats savu slepeno cietumu sistēmu, kurā ieslodzītie – pārsvarā sunnīti – spīdzināti.

Foto: Publicitātes foto

Arī armijas atkāpšanās lielā mērā tika saistīta ar faktu, ka "Daesh" par vienīgo patieso reliģiju atzina islāma sunnisma atzaru un Mosula ir Irākas sunnisma centrs, kamēr Bagdāde un Irākas dienvidu daļu pārsvarā apdzīvo islāma šiisma atzara piekritēji. Mosulā dislocētie spēki, kurus veidoja gandrīz tikai šiīti, atkāpās. Izskanējušas spekulācijas, ka tas noticis, paredzot, ka vietējie iedzīvotāji atbalstīs islāma kaujiniekus, tomēr tas neskaidro munīcijas, ieroču un transportlīdzekļu atstāšanu. Šie resursi ļāva bagātīgi apbruņot "Daesh" turpmākajiem karagājieniem.

Garavi, kā arī citu augstu bijušo Mosulas amatpersonu atbrīvošana notikusi pēc ilgstoša politiskā spiediena. Par bijušo ģenerāli iestājušās šiītu partijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!