Irāka uzstāda ultimātu; kurdi gatavi aizstāvēties
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kurdistānā premjera Haidera al Abadi uzdevumā piektdien ieradies Irākas prezidents Fuads Masums, lai paziņotu noteikumus, kuru izpildes gadījumā tiktu novērsta konflikta eskalācija. Masums, būdams kurds un viens no "Kurdistānas patriotiskās savienības" (PUK) izveidotājiem, tiekoties ar PUK politiskajiem un militārajiem līderiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prasības ietver Kirkūkas reģiona naftas lauku, armijas bāzes "K-1", kā arī Kirkūkas lidostas nodošanu Irākas armijas rīcībā līdz plkst. 2 naktī uz svētdienu (vietējais un Latvijas laiks sakrīt). Tāpat Irākas valdības nosacījumi paredz Irākas armijai ļaut atgriezties visās pozīcijās, kurās tā atradās pirms "Daesh" ienākšanas reģionā, visu pešmergas gūstā esošo džihādistu izdošanu un Kirkūkas mēra atstādināšanu, raksta kurdu medijs "Rudaw".

Jau iepriekš Kurdistānas valdība, kuras viens no lielākajiem politiskajiem spēkiem ir PUK, paziņoja, ka kurdu pešmergas kontrolēto reģionu ir gatavi vajadzības gadījumā aizstāvēt. Vietējie avoti portālam "Delfi" norāda, ka Kirkūkā ne tikai izvietoti lieli pešmergas spēki, bet uz reģionu devušies arī liels skaits brīvprātīgo no citiem Kurdistānas apgabaliem.

Savukārt Kurdistānas premjers Nečirvans Barzani aicinājis starptautisko sabiedrību iesaistīties, lai novērstu iespējamu konflikta eskalāciju, Irākas spēkiem uzbrūkot kurdu pozīcijām, raksta "Bas News". ASV Valsts Departaments izplatījis paziņojumu, ka situāciju vēro ļoti uzmanīgi un abām pusēm ieteikts atturēties no spēka izmantošanas. ASV līdz šim atbalstījušas un apbruņojušas gan pešmergu, gan irākiešu spēkus.

Atbalstu Irākas pozīcijai vēstulē al Abadi paudis Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei. Tieši šiītu lielvalsts Irāna tiek uzskatīta par faktisko Irākas politikas virzītāju attiecībā uz Kurdistānu. Tai ir arī tieša ietekme uz pašas izveidotajām irākiešu šiītu "Tautas mobilizācijas vienībām", kuru kaujinieki izvietoti Kirkūkas tuvumā. Kā liecina soctīklos publicētās fotogrāfijas un video, Irākas armija un "Tautas mobilizācijas vienības" izvietojušās 10 līdz 20 kilometrus no vairāk nekā 900 000 cilvēku apdzīvotās Kirkūkas.

Ceturtdienas vakarā kurdu spēki bez cīņas atkāpās no Bašīras pilsētas uz dienvidrietumiem no Kirkūkas, kā arī netālu esošās pešmergas 102. brigādes bāzes. Kurdi nostiprinājušies uz galvenajiem ceļiem, kas ved uz Kirkūku, bet tikmēr irākiešu spēki ieņēmuši pamestās pozīcijas un publiskojuši attēlus ar Kurdistānas karogu nogāšanu, dedzināšanu un apķēpāšanu.

Vēsturiski šī reģiona pamatiedzīvotāji ir kurdi, bet 80. gados diktatora Sadama Huseina arabizācijas politikas rezultātā tajā tika ievesti simtiem tūkstoši arābu, galvenokārt šiīti no nabadzīgajiem valsts dienvidu apgabaliem.

Pēc tam, kad 2003. gadā pēc Sadama Huseina gāšanas Kurdistāna ieguva autonomijas tiesības, Kirkūkas reģions tajā netika ieskaitīts. Tomēr, kad 2014. gadā "Daesh" uzbrukuma laikā Irākas armija no džihādistiem bēga bez īpašas pretošanās, kurdu pešmergas spēki daļu reģiona sīvās cīņās ar islāmistiem pārņēma savā kontrolē. Kopš tā laika Kurdistānas autonomijas valdība faktiski pārvalda arī Kirkūkas reģionu.

Pretenzijas uz kurdu pārvaldi Kirkūkā skaļi izskanēja līdz ar Kurdistānas izsludināto neatkarības referendumu, kas notika 25. septembrī, aptverot arī strīdus teritorijas, tostarp Kirkūku. Pēc referenduma rezultātu paziņošanas Irākas parlaments aicināja premjeru al Abadi nosūtīt uz to armiju.

Lai gan premjers vēl pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nevēlas bruņotu konfrontāciju, un vēl šo ceturtdien valdība apliecināja, ka neplāno nekādas militāras operācijas Kirkūkā, jau ceturtdien bija manāma Irākas armijas, policijas un šiītu brīvprātīgo spēku virzīšanās uz Kirkūku.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Daesh Irāka Irāna Kurdistāna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form