Irākas parlamenta spīkers Salims al Džaburi svētdien Erbīlā gatavojas tikties ar Irākas Kurdu autonomā apgabala prezidentu Masudu Barzani pēc pagājušajā mēnesī notikušā referenduma par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebildusi Irākas centrālā valdība Bagdādē.
Kurdistānas vēlēšanu komisija pēc referenduma paziņoja, ka vismaz 92,7% balsotāju atbalstījuši reģiona neatkarību. Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču galu galā var novest pie reģiona neatkarības.
Irākas premjerministrs Haiders al Abadi pieprasījis, lai Kurdistānas vadība anulē referenduma rezultātus, un Bagdāde apturējusi visu starptautisko gaisa satiksmi ar Kurdistānu. Pušu samierināšanos nav tuvinājusi arī bijušā Irākas prezidenta, pieredzējušā kurdu politiķa Džalala Talabani nāve. Talabani, kuru uzskatīja par vienojošu figūru, ceturtdien tika pavadīts mūžībā Suleimānijas pilsētā, un viņa šķirsts bija apklāts ar kurdu karogu, bet Abadi uz bērēm neieradās.
Bažas par referendumu paudušas gan ASV un rietumvalstis, gan Irāna un Turcija, kuras nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū. Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992. gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003. gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku, Sīriju un Irānu. Barzani birojs paziņojis, ka viņš ar diviem no trim Irākas viceprezidentiem sestdien vienojies atjaunot attiecības ar Bagdādi pēc sarunām Erbīlā, bet viceprezidentu biroji to nav apstiprinājuši. Kurdu apgabalā tiek iegūta aptuveni ceturtā daļa no kopējā Irākā iegūtā naftas apjoma.
