Irānas naftas ministrs Rostams Kvasemis paziņojis, ka ierobežojumus ieviesīs tuvākajā laikā, bet neminēja konkrētas valstis, pret kurām tie būs vērsti.
Paziņojums izskanējis pēc tam, kad 23. janvārī Eiropas Savienība (ES) vienojās par embargo ieviešanu Irānas naftai, lai piespiestu Teherānu atteikties no savas kodolprogrammas. Iepriekš noslēgtos līgumus ES dalībvalstīm atļauts pildīt līdz jūlijam, lai dotu laiku valstīm atrast citus naftas piegādātājus.
Eksperti uzskata, ka pēkšņa naftas piegāžu pārtraukšana dažām valstīm varētu radīt grūtības. Paziņojums esot Irānas taktika, lai mēģinātu panākt tai piemēroto sankciju mīkstināšanu, uzskata eksperti.
Eksperti gan norāda, ka sankcijas diez vai tiks ieviestas, jo Teherāna bieži nepildot savus draudus.
ES pašlaik iepērk aptuveni 20% no Irānas eksportētās naftas.
Irānas lielākie naftas pircēji ir Indija, Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna. No šīm valstīm līdz šim tikai Japāna vārdos ir paudusi atbalstu ASV aicinājumu atteikties no Irānas naftas.
ASV jau iepriekš noteikusi aizliegumu iepirkt Irānas naftu.
Indija un Ķīna pašlaik ierobežot Irānas naftas importu negrasās.
Jau ziņots, ka 1.janvārī Irānas Atomenerģijas organizācija paziņoja, ka Irānas zinātnieki ir izmēģinājuši pirmo kodoldegvielas stieni, kas ražots Irānā no šajā valstī iegūta urāna.
Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz.
ANO un vairākas Rietumvalstis ir noteikušas sankcijas pret Irānu par tās atteikšanos apturēt savu urāna bagātināšanas programmu. ASV prezidents Baraks Obama jau parakstīja likumu, ar kuru noteiktas jaunas sankcijas pret Irānas centrālo banku un finanšu sektoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
