Irāna paziņojusi, ka Eiropas Savienības (ES) pirmdien noteiktās sankcijas Irānas naftas tirdzniecībai ir negodīgas un lemtas neveiksmei, vēsta raidsabiedrība BBC.
“Pieņemtie mēri nespēs novērst Irānas panākumus savu pamattiesību realizēšanā,” paziņoja Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ramins Mehmanparasts.
“Eiropas un citu zem ASV spiediena esošu valstu amatpersonām vajadzētu apsvērt savas nacionālas intereses un neatņemt sev Irānas naftu, lai palīdzētu ASV amatpersonām sasniegt to slepenos plānus,” piebilda Mehmanparasts.
Irānas amatpersona vaino ASV par mēģinājumu radīt energoapgādes problēmas saviem ekonomiskajiem sāncenšiem.
ES valstu ārlietu ministri pirmdien Briselē apstiprināja Irānas naftas tirdzniecības aizliegumu, kā arī iesaldēja Irānas centrālās bankas aktīvus Eiropā. Sankcijas ir ieviestas, lai piespiestu Irānu atteikties no savas kodolprogrammas. Sankcijas aizliedz jaunu naftas piegādes līgumu slēgšanu ar Irānu, kamēr jau esošos līgumus atļauts pildīt līdz 1.jūlijam.
Teherāna iepriekš ir brīdinājusi, ka naftas eksporta sankciju gadījumā slēgs tankkuģu ceļu caur Ormuzas šaurumu, caur kuru iziet aptuveni trešdaļa visu pasaules tankkuģu. Ja šaurums būs slēgts, pasaules tirgi neizbēgami piedzīvos naftas deficītu un pēc tam arī naftas cenu kāpumu.
Jau ziņots, ka 1.janvārī Irānas Atomenerģijas organizācija paziņoja, ka Irānas zinātnieki ir izmēģinājuši pirmo kodoldegvielas stieni, kas ražots Irānā no šajā valstī iegūta urāna.
Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz.
ANO un vairākas Rietumvalstis jau ir noteikušas sankcijas pret Irānu par tās atteikšanos apturēt savu urāna bagātināšanas programmu.