Pretrunīgi vērtētā ideja radās pēc tam, kad valsts līderis Mahmuds Ahmadinedžads aptuveni sešu miljonu ebreju noslepkavošanu Otrā pasaules kara laikā nodēvēja par "mītu". Iepriekš konferenci sarīkot bija iecerēts jau šī gada sākumā.
Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hamids Reza Asefi norādīja, ka idejai nav ne vainas, bet norises laiks pārcelts sakarā ar laika apstākļiem.
Pēc Asefi teiktā, pašlaik iecerētajā konferences norises laikā "ārā būs vēsāks".
Ultrakonservatīvais politiķis Ahmadinedžads, kurš pārsteidzošā kārtā uzvarēja vēlēšanās un nokļuva pie varas pagājušā gada jūnijā, iepriekš vairākkārt ar saviem pret Izraēlu un ebrejiem vērstajiem izteikumiem izpelnījies starptautisku nosodījumu.
Līdz šim Ahmadinedžads Izraēlu nodēvējis par "augoni" un aicinājis to "aizvākt no kartes" vai arī "pārcelt uz Aļasku".
Savukārt holokaustu Irānas līderis nodēvēja par rietumvalstu izdomājumu nolūkā legalizēt Izraēlu.
Janvārī Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs konferences rīkošanas ieceri raksturoja kā "šokējošu, smieklīgu un stulbu" un ieteica Ahmadinedžadam "pašam atbraukt uz Eiropas valstīm un pārliecināties par holokausta pierādījumiem".
Savukārt Irāna uzaicināja Blēru piedalīties konferencē un "aizstāvēt holokaustu".
