Foto: AP/Scanpix/LETA

Irāna slepeni nodevusi Krievijai lielu daudzumu ar karā pret Ukrainu nepieciešamajām patronām, raķetēm un mīnmetēju lādiņiem, un grasās nosūtīt vēl vairāk, vēsta raidsabiedrība "Sky News".

Kā pastāstījis medija avots drošības struktūrās, bruņojums divos ar Krievijas karogu ceļojošos kuģos Irānas Kaspijas jūras ostā iekrauts janvāra vidū. Uz Krieviju aizvesti vismaz 100 miljoni patronu un aptuveni 300 tūkstoši dažāda veida lādiņi. Par munīciju Krievija samaksājusi skaidrā naudā, apgalvo avots.

"Krievija par munīciju maksā skaidrā naudā un tādā veidā apiet pret to vērstās Rietumu sankcijas, ignorējot sankcijas pret Irānu," teicis avots.

Visticamāk, nelegālajā darījumā iesaistīti kravas kuģi "Musa Jalil" un "Begey". Pirmais no tiem Irānu pametis 10. janvārī, bet otrs – 12. janvārī.

Šo informāciju vismaz daļēji apstiprina kuģu izsekošanas pakalpojuma "MarineTraffic" dati – saskaņā ar tiem šie abi kuģi 9. janvārī patiešām atradušies Irānas Amirabadas ostā. Arī satelīta attēli no 10. janvāra ostā fiksē abus kuģus, skaidro medijs.

Savukārt jau 12. janvārī abi kuģi īslaicīgi noenkurojušies pie Turkmenistānas krastiem. Tur tie nezināmu iemeslu dēļ pavadījuši vairākas dienas.

Krievijas teritorijā kuģi nonākuši janvāra beigās – 27. janvārī fiksēta to ierašanās Astrahaņas ostā. Tur kuģi pavadījuši vairākas dienas līdz 3. februārī atgriezušies jūrā.

"Sky News" avots nekomentē šo identifikāciju un pārvietošanos, vien norāda, ka kuģi pa Kaspijas jūru devās uz Krieviju.

"Irāna nosūtīja divas kuģa kravas uz karadarbības zonu Ukrainā, pārvedot aptuveni 200 jaunus transporta konteinerus, kuros bija munīcija Krievijas militārajām darbībām Ukrainā," skaidro avots.

Sūtījumā, domājams, bijuši 100 miljoni dažāda kalibra patronu, 300 tūkstoši lādiņu, raķetes un mīnmetēju mīnas, kā arī cita veida munīcija. Tāpat kuģos vesti aptuveni 10 tūkstoši aizsargķiveru un bruņu vestu.

Iepriekš TV kanāls "Fox News" ziņoja, ka Krievija apmaiņā pret palīdzību piedāvājusi Teherānai atbalstu kodolieroču izstrādē, jeb piegādāt atombumbām nepieciešamo bagātināto urānu.

Krievija no Irānas līdz šim ir saņēmusi kamikadze dronus, kas plaši izmantoti Ukrainas kritiskās infrastruktūras bombardēšanā.

Pentagons nesen prognozēja, ka labvēlīgos apstākļos Irāna savu pirmo atombumbu varētu radīt 12 dienu laikā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!