Irāna nepadosies ASV spiedienam un nezaudēs neatkarību un cieņu pat gadījumā, ja tiks bombardēta, ceturtdien tiekoties ar valsts augstākajiem militārajiem līderiem, paziņojis Irānas prezidents Hasans Ruhani, raksta "Radio Brīvā Eiropa".
Ruhani brīdinājumu izteicis 80. gadu beigās notikušā Irākas-Irānas kara piemiņas pasākumā, ņemot vērā aizvien pieaugošo starptautisko spriedzi. "Irāņi neklanās spiedienam par spīti dzīves grūtībām," viņš teicis.
Savukārt Irānas Augstākās nacionālās padomes pārstāvis Kejvans Hosravi šonedēļ paziņoja, ka "kamēr mūsu valsts tiesības netiks ievērotas, kamēr vārdi nepārvērtīsies darbos, mūsu ceļš paliks nemainīgs. Sarunas nenotiks nekādos apstākļos".
Par spīti Eiropas lielvaru prasībām saglabāt vēsturisko 2015. gadā noslēgto Irānas kodollīgumu, ar kuru tika panākta irāņu kodolprogrammas pārtraukšana apmaiņā pret sankciju atcelšanu un savstarpējās sadarbības atjaunošanu, pērn ASV prezidents Donalds Tramps vienpusēji paziņoja par izstāšanos no tā. Līdz ar jaunām sankcijām sekoja arī asa abpusēji vērsta retorika, kā rezultātā maija sākumā ASV lēma pastiprināt Tuvajos Austrumos izvietotos spēkus, to attaisnojot ar Irānas radītajiem draudiem.
Lai gan izskanējušos apgalvojumus, ka amerikāņi uz reģionu varētu nosūtīt līdz pat 120 000 karavīru, Tramps vēlāk noliedza, arī aviācijas bāzeskuģa un stratēģisko bumbvedēju "B-52H Stratofortress"(attēlā) nosūtīšana, kā arī lēmums karavīru kontingentu Tuvajos Austrumos palielināt par papildu 5000 starptautiskajā telpā tiek uztverts kā situācijas eskalēšana.
Retorikas rezultātā aptaujā, kuru pēc aģentūras "Reuters" pasūtījuma laikā no 17. Līdz 20. maijam veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", noskaidrots, ka puse amerikāņu uzskata, ka dažu tuvāko gadu laikā ASV iesaistīsies karā ar Irānu. Tikai nedaudzi atbalsta preventīvu uzbrukumu Irānai, taču gadījumā, ja Irāna pirmā uzbruktu ASV armijas spēkiem, četras piektdaļas amerikāņu atbalsta Savienoto Valstu atbildi ar militāru spēku.
