Foto: Reuters/Scanpix
Irāna nākusi klajā ar paziņojumu, ka ir radījusi pati savu bezpilota lidaparātu, kura darbības attālums aptver gandrīz visus Tuvos Austrumus, atsaucoties uz valsts mediju ziņoto, vēsta raidsabiedrība BBC.

Bezpilota lidaparāta "Shahed 129" ("Liecinieks 129") darbības attālums ir 2000 kilometru un to var aprīkot ar raķetēm un bumbām, paziņojusi Irānas Revolucionārā Gvarde. Tas ir piemērots izlūkošanas un kaujas uzdevumiem.

Paziņojums par jauno lidaparātu seko ASV un sabiedroto plašajām militārajām mācībām Persijas līcī.

Pagājušajā gadā Irāna parādīja ASV bezpilota lidaparātu, kuru esot piespieduši nosēsties ar elektroniskajiem signāliem. ASV uzstāja, ka Irāna nav ieguvusi lidaparātu ne notriecot to, ne izmantojot elektronisko karadarbību vai kibertehnoloģijas. Lidaparātu esot piemeklējusi tehniska kļūme.

Vēlāk Irāna paziņoja, ka mēģinās radīt lidaparāta kopiju. Pagaidām gan nav zināms, vai "Shahed 129" ir kāda līdzība ar ASV lidaparātu.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Persijas līcī sākušās ASV un tās sabiedroto kara flotes mācības, kurās piedalās 30 dažādu valstu kuģi. ASV šos pretmīnu manevrus nosaukusi par plašākajām starptautiskajām kara flotes mācībām, kādas jebkad notikušas Tuvajos Austrumos.

Mācības notiek laikā, kad pieaug starptautiskā spriedze Irānaskodolprogrammas jautājumā un uz jaunu Irānas brīdinājumu fona, ka militāra konflikta gadījumā tās leģitīms mērķis būs Hormuzas jūras šaurums, caur kuru tiek transportēta trešdaļa pasaules pa ūdeņiem pārvadātās naftas. Irānas elitārās Revolucionārās Gvardes komandieris ģenerālis Mohamads Ali Džafari 16. septembrī  brīdināja Izraēlu un ASV, ka tā izlēmīgi reaģēs uz jebkuru iebrukum

Izraēlas premjerministrs  Benjamins Netanjahu 16. septembrī brīdināja, ka Irāna pēc sešiem vai septiņiem mēnešiem būs gatava radīt kodolieročus.

ASV, virknei citu Rietumvalstu un Izraēlai ir aizdomas, ka civilās kodolprogrammas aizsegā Irāna mēģina radīt kodolieročus. Teherāna nenoliedz, ka bagātina urānu līdz 20% līmenim, bet norāda, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai un vienīgi valsts elektroenerģijas patēriņa apmierināšanai.

Pašlaik pret Irānu ir pieņemtas četras ANO Drošības padomes rezolūcijas, lai piespiestu valsti atteikties no tās kodolprogrammas. Virkne valstu un organizāciju ir  pieņēmušas rezolūcijas, kurās pieprasa Irānai nodrošināt kodolprogrammas caurspīdīgumu un pierādīt tās miermīlīgo raksturu. 


Izraēla ir devusi mājienus, ka nepieļaus Irānai tikt pie atomieročiem, neizslēdzot militāra trieciena iespēju pa tās kodolobjektiem. Arī ASV amatpersonas ir atzinušas, ka ir izstrādāts plāns iebrukumam Irānā, gadījumam, ja ar diplomātiskiem līdzekļiem neizdosies panākt Irānas atteikšanos no tās kodolprogrammas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!