"Pašlaik ASV ir palikušas vienas pasaulē un nespēj izveidot koalīciju. Tām draudzīgās valstis ir pārāk apkaunotas pievienoties to veidotai koalīcijai," Zarifs sacīja preses konferencē Teherānā.
Viņš piebilda, ka ASV šādā situācijā nonākušas savas vainas dēļ, jo "ir pārkāpušas likumu, radījušas saspīlējumu un krīzes".
Uz žurnālistu lūgumu komentēt medijos izskanējušo informāciju, ka Irānas ārlietu ministrs bija uzaicināts Baltajā namā tikties ar Trampu, Zarifs sacīja, ka ir noraidījis tādu ielūgumu, lai gan ASV viņam draudējušas ar sankcijām.
"Ņujorkā man sacīja, ka divu nedēļu laikā pret mani noteiks sankcijas, ja es nepieņemšu šo piedāvājumu, kuru par laimi es nepieņēmu," pirmdien žurnālistiem teica Zarifs.
Žurnāls "The New Yorker" piektdien vēstīja, ka ASV senators Rands Pols 15.jūlijā ASV ticies ar Zarifu un viņam bijusi ASV prezidenta Donalda Trampa atļauja uzaicināt viņu uz Balto namu.
ASV sankcijas Zarifam noteica trešdien. Šo lēmumu Vašingtona pamatoja ar to, ka Zarifs īsteno Irānas augstākā vadītāja ajatollas Ali Hameneji darba kārtību.
Sankcijas paredz iesaldēt Zarifam piederošos aktīvus, kas atrodas ASV jurisdikcijā.
Irānas ārlietu ministram arī aizliegts iebraukt ASV, tomēr viņš varēs apmeklēt ANO galveno mītni Ņujorkā. Taču Ņujorkā viņš drīkstēs uzturēties tikai sešus kvartālus ap ANO mītni.
Zarifs, kurš augstāko izglītību ieguvis ASV, vadīja sarunas par vienošanos par Irānas kodolprogrammu, kuru Teherāna ar lielvalstīm noslēdza 2015.gadā.
Irānas un ASV attiecības ir kļuvušas arvien saspīlētākas kopš 2018.gada maija, kad Tramps pārtrauca ASV dalību 2015.gadā noslēgtajā Irānas un pasaules lielvaru kodollīgumā. Pēc izstāšanās no līguma ASV sāka noteikt jaunas sankcijas pret Irānu.
Šovasar saspīlējums pieauga pēc tam, kad ASV pastiprināja spiedienu pret Irānu saistībā ar bezpilota lidaparātu notriekšanu un uzbrukumiem tankkuģiem Persijas līcī, par kuriem ASV vainu Irānu.
ASV paziņoja par plāniem izveidot koalīciju, kuras uzdevums būtu garantēt kuģošanas brīvību stratēģiski nozīmīgajos Persijas līča ūdeņos.
Tomēr koalīcijas izveides centieni līdz šim nav vainagojušies panākumiem, jo Eiropas valstis ir atturīgas un, kā tiek vēstīts, bažījas par to, ka tiks ierautas ASV un Irānas iespējamā konfliktā.
Vašingtona paziņojusi, ka tās mērķis ir panākt, lai Teherāna maina savu ārpolitiku. tostarp pārtrauc atbalstīt radikālos grupējumus Tuvajos Austrumos.
Lai gan sankcijas kaitē Irānas ekonomikai, pagaidām nav pazīmju, ka Teherāna grasītos mainīt savu politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
