Irānas parlaments otrdien pieņēmis likumu, uzliekot par pienākumu valdībai pieprasīt no ASV kompensācijas par 63 "naidīgu darbību un noziegumu" gadiem, vēsta valsts televīzija.
"Valdībai ir pienākums spert nepieciešamos soļus, lai panāktu kompensāciju par materiālajiem un morālajiem zaudējumiem, ko Savienotās Valstis nodarījušas" Irānai un irāņiem pēdējo 63 gadu laikā, teikts dokumentā.
Tajā minēts "materiālais un morālais kaitējums", ko ASV nodarījušas Irānai apvērsumā pret premjerministru Muhamedu Mosadegu (1953. gadā), Irānas-Irākas karā (no 1980. līdz 1988. gadam), iznīcinot naftas ieguves platformas Persijas līcī un izvēršot spiegošanu pret Islāma Republiku.
Parlaments konkrēti nav norādījis summu, bet viceprezidents Madžids Ansari debašu gaitā atgādināja, ka "Irānas tiesas jau ir nospriedušas, ka ASV kompensācijās par naidīgu darbību ir jāmaksā 50 miljardi dolāru".
Likums Irānas parlamentā pieņemts, reaģējot uz ASV Augstākās tiesas spriedumu lietā par iesaldētajiem Irānas aktīviem.
Irāna arī gatavojas vērsties starptautiskā tiesā, lai atgūtu gandrīz divus miljardus dolāru, ko ASV Augstākā tiesa paredzējusi izmaksāt kompensācijās teroraktu upuriem, pagājušajā nedēļā paziņoja Irānas prezidents Hasans Ruhani.
"Mēs neatļausim Savienotajām Valstīm tik viegli aprīt šo naudu," paziņoja prezidents.
ASV Augstākā tiesa 20. aprīlī pieņēma lēmumu padarīt iesaldētos Irānas aktīvus divu miljardu dolāru apmērā pieejamus teroraktu amerikāņu upuriem.
ASV amatpersonas vaino Teherānu vairākos teroraktos, tostarp ASV jūras kājnieku kazarmu uzspridzināšanā Beirūtā 1983. gadā.
Teherāna jau aprīlī draudēja vērsties pret ASV Apvienoto Nāciju Starptautiskajā tiesā, ja Savienotās Valstis novirzīs Irānas Centrālajai bankai piederošos divus miljardus dolāru 1000 amerikāņu upuriem, kurus skar Augstākās tiesas spriedums.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns paziņojis, ka ir gatavs palīdzēt nokārtot šīs domstarpības, bet tikai tad, ja to lūgs abu valstu valdības.
