Irānas prezidenta vēlēšanās vadībā reformistu atbalstītais kandidāts
Foto: AFP/Scanpix

Saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem Irānas prezidenta vēlēšanās vadībā izvirzījies reformistu atbalstītais kandidāts Hasans Ruhani.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 89% iecirkņu, par Ruhani balsojuši 50,99% vēlētāju. No viņa ievērojami atpaliek konservatīvais Teherānas mērs Muhameds Bakers Kalibafs, kuru atbalstījuši tikai 15,76% irāņu, ziņo Iekšlietu ministrija.

Ja turpinoties balsu skaitīšanai, Ruhani pārsvars saglabāsies tādā pašā līmenī, viņš varētu būt guvis uzvaru jau pirmajā balsošanas kārtā. Tomēr, ja Ruhani neizdosies iegūt vairāk nekā 50% balsu, 21.jūnijā tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta.

Kā ziņo amatpersonas, vēlēšanu aktivitāte piektdien bijusi augsta, un balsošanu nācās pagarināt līdz plkst.23, lai ļautu nobalsot pēc iespējas lielākam skaitam irāņu. Televīzijas kanāls "Press TV" vēsta, ka pie balsošanas urnām esot devušies 80% no 50 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.

Lai gan visi seši kandidāti, kas pretendē kļūt par Mahmuda Ahmadinedžada pēcteci, tiek uzskatīti par konservatīvajiem, analītiķi norāda, ka 64 gadus vecais garīdznieks Ruhani ir "mērenais", kurš pēdējo dienu laikā centies iegūt reformistu simpātijas.

Ruhani ir ieņēmis vairākus amatus Irānas parlamentā un savulaik vadījis Teherānas delegāciju sarunās ar pasaules lielvarām par Irānas kodolprogrammu.

Atbalsts Ruhani pieauga pēc tam, kad vienīgais reformistu kandidāts Muhameds Reza Arefs otrdien paziņoja, ka uzklausot bijušā prezidenta Muhameda Hatami padomu, savu kandidatūru atsauc.

Pēc Arefa izstāšanās no sacensības Ruhani atbalstu izteica gan Hatami, gan otrs bijušais prezidents – Akbars Hašemi Rafsandžani, kuram pašam kandidēt liedza tā dēvētā Aizbildņu padome, kuras sastāvā ir 12 islāma teologi un juristi.

Ruhani solījis uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu. Sankcijas, kas tika ieviestas, reaģējot uz Teherānas nepiekāpību kodolsarunās, ievērojami ietekmējušas valsts ekonomiku. Inflācija pārsniegusi 30% un Irānas riāls ir zaudējis gandrīz 70% savas vērtības. Turpina augt arī bezdarbs.

Tāpēc irāņus šajās vēlēšanās pamatā interesēja ekonomiskie jautājumi, un viņi cer, ka prezidenta krēslā nonākot Ruhani, valsts tautsaimniecība varētu atgūties. Kad Ruhani vadīja Irānas delegāciju, kodolsarunās 2003.gadā tika panākta vienošanās par Teherānas pretrunīgi vērtētās urāna bagātināšanas programmas apturēšanu, taču tā atkal tika atsākta, kad divus gadus vēlāk par Irānas prezidentu kļuva Ahmadinedžads.

Vēlēšanās kandidē arī bijušais ārlietu ministrs Ali Akbars Velajati, pašreizējais Irānas kodolsarunu delegācijas vadītājs Saīds Džalili, bijušais Revolūcijas gvardes komandieris Mohsens Rezai un bijušais telekomunikāciju ministrs Muhameds Gharazi.

Trešajā vietā šobrīd izvirzījies Džalili, par kuru balsojuši 11,38% vēlētāju, bet viņam seko Rezai, kuru atbalstījuši 11,16% irāņu. Savukārt Velajati un Gharazi saņēmuši mazāk nekā desmit procentus balsu.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas visi seši kandidāti izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot savus atbalstītājus saglabāt mieru, kamēr netiks pasludināti oficiālie balsu skaitīšanas rezultāti.

"Mēs aicinām ļaudis nepievērst uzmanību baumām par uzvaras parāžu organizēšanu un izvairīties no pulcēšanās pirms oficiālo rezultātu" pasludināšanas, teikts paziņojumā.

Pēc 2009.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uz otru pilnvaru termiņu tika pārvēlēts Ahmadinedžads, sākās plaši protesti, kuru dalībnieki pauda neapmierinātību ar vēlēšanu rezultātu viltošanu. Irānas teokrātiskais režīms protestus nežēlīgi apspieda, un visā valstī sākās reformistu vajāšanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Irāna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form