Foto: Reuters/Scanpix

Irānas naudas vienība rials ir nokritusies līdz jaunam rekordzemam līmenim attiecībā pret ASV dolāru, pēc tam, kad jau pirmdien tā piedzīvojusi kritumu. Kopš 2011. gada sākuma zaudēti jau 80% valūtas vērtības, vēsta ārvalstu mediji.

Riala vērtība otrdien nokritusies par 9%, pēc tam, kad pirmdien tas piedzīvoja 18% vērtības kritumu. Valūta, ASV ieviesto sankciju dēļ, ir zaudējusi trešdaļu savas vērtības kopš pagājušās nedēļas un vairāk nekā 80% vērtības kopš 2011. gada, vēsta radio “Brīvā Eiropa”.

Pirmdien dienas beigās vienam ASV dolāram atbilduši aptuveni 34 200 rialu, bet jau otrdien ASV dolāra iegādei nepieciešami 37 500 rialu. Rials gan netiek tirgots starptautiskajā valūtas tirgū, tāpēc nav iespējams noteikt precīzu tā vērtību, norāda BBC.

Nesenie Teherānas mēģinājumi uzturēt valsts ekonomiku, ļaujot galvenajiem importētājiem iepirkt dolārus par samazinātu vērtību, situāciju ir tikai pasliktinājis. Tagad, kad riala vērtība turpina krist, Irānas Centrālā banka ir ierobežojusi ārvalstu valūtas daudzumu, ko ceļotāji drīkst ievest un izvest no valsts līdz 5000 dolāru (2692 lati).

Naudas vērtību negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju steigšanās samainīt rialus pret kādu stabilu valūtu. Irānas valdība otrdien apsūdzēja valūtas spekulantus situācijas saasināšanā. “Brokeri tirgū cenšas palielināt cenu, jo viņiem tas būs ienesīgi, bet neviens viņus nekontrolē,” paziņoja rūpniecība un tirdzniecības ministrs Mehdi Ghazanfari, izsakot cerību, ka drošības iestādes tiks galā ar valūtas tirgus kropļotājiem.

Riala zemā vērtība kaitē Irānas ekonomikai. Valsts nav spējīga importēt pietiekamā daudzumā ārvalstu preces un izejmateriālus, par kuriem ir jāmaksā ar stabilu valūtu, skaidro BBC.

Stingro ekonomisko sankciju dēļ Irānas ienākumi no naftas tirdzniecības šogad ir kritušies par 45%, izraisot dolāru un citu stabilo valūtu trūkumu, norāda BBC biznesa korespondents Amirs Paivars. Gadiem ilgi Irānas amatpersonas riala augsto vērtību uzturēja pateicoties valsts milzīgajām naftas rezervēm. Tagad, kad ienākumi no naftas tirdzniecības ir strauji kritušies, valdībai un centrālajai bankai nav skaidrs, kā īsti būtu jārīkojas, norāda Paivars.

Irānas prezidents Mahmuds Ahmedinedžads riala vērtības straujajā kritumā jau iepriekš vainoja “valsts ienaidniekus”. Prezidents norādīja, ka, lai gan Rietumvalstis ar savām sankcijām ir uzsākušas ekonomisko karu, tas nepiespiedīs Irānu atteikties no savas kodolprogrammas.

“Mēs neesam cilvēki, kuri piekāpsies kodoljautājumā. Ja kāds domā, ka var izdarīt spiedienu uz Irānu, tad viņi noteikti kļūdās un viņiem ir jāmaina sava uzvedība,” paziņoja Ahmedinedžads konferencē Teherānā.

ASV ierosinātās sankcijas pret Irānu ir noteiktas valsts pretrunīgi vērtētās kodolprogrammas dēļ. ASV apsūdz Irānu, ka tā mēģina radīt kodolieročus, kamēr Irāna uzstāj, ka tikai vēlas radīt atomelektrostacijas valsts elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai.

Sankcijas, kuras bez ASV atbalsta arī Eiropas Savienība, nosaka arī Irānas naftas embargo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!