Laikraksts uzsver, ka tas krasi atšķiras no tādu ES dalībvalstu kā Francijas un Vācijas nostājas, kuras plāno izmantot šo pantu, lai aizsargātu iekšējo darbaspēka tirgu pret aizvien pieaugošo bezdarbu.
Tomēr Hārnija norādīja, ka valdība var atcelt savu lēmumu par pilnīgas brīvības piešķiršanu kandidātvalstu strādniekiem, ja stāvoklis darbaspēka tirgū pasliktināsies.
"Mēs lielā mērā ejam pretī nezināmajam. Bet, mūsuprāt, Īrijas darba tirgum arī turpmāk būs vajadzīgi cilvēki no ārvalstīm, lai papildinātu mūsu pašu darbaspēku," televīzijas kanālam "RTE News" teica Hārnija.
Pagājušajā gadā ārvalstu strādniekiem tika izsniegts 40 000 darba atļauju, no tām 35% saņēma strādnieki no kandidātvalstīm - Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Maltas un Kipras.
Jaunajā likumdošanas aktā kā kriminālpārkāpums tiks kvalificēta darba devēju vai darba ņēmēju darbība bez atļaujas. Par to viņiem varēs piespriest sodanaudu līdz 250 000 eiro (150 000 latu) un 10 gadu cietumsodu.
Īrijas valdības liberālo nostāju darba atļauju jautājumā, ko atbalsta tādas ES dalībvalstis kā Lielbritānija un Spānija, atzinīgi novērtē biznesa struktūru vadītāji, kuri saka, ka nevarot atrast pietiekami daudz īru strādnieku maz apmaksātajiem darbiem.
Īrijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (ISME) izpilddirektors Marks Fīldings aicināja mīkstināt darba atļauju piešķiršanas noteikumus, lai novērstu darbaspēka deficītu.
Savukārt arodbiedrību grupējuma ICTU prezidents Džo O'Tūls apsveica valdības lēmumu, bet brīdināja, ka prioritāte jāpiešķir pilsoņu vajadzībām pēc darba vietām. Viņš arī norādīja, ka ir svarīgi, lai viesstrādnieki netiktu ekspluatēti un uzņēmēji respektētu viņu tiesības, raksta "Irish Examiner".