Īrijā notiks referendums par jauno starpvalstu līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai Eiropas Savienībā (ES), otrdien paziņoja Īrijas premjerministrs Enda Kenijs.
Viņš informēja, ka lēmumu par referenduma rīkošanu pieņēmis, sekojot ieteikumam, ko viņa valdībai devusi Īrijas ģenerālprokurore Moija Hvīlena, kas ir valdības oficiālā konsultante likumdošanas jautājumos.
"Īrijas tauta tiks aicināta referendumā ratificēt līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai ES," Kenijs sacīja parlamentā.
Politikas analītiķi lēš, ka referendums varētu notikt līdz vasarai.
Šo ziņu ietekmē kritās eiro kurss, jo valda bažas, ka Īrijas vēlētāji referendumā varētu noraidīt starpvalstu līgumu.
Pagājušajā mēnesī publiskota aptauja rādīja, ka tādu vēlētāju skaits, kas balsotu par līgumu, ir tikai nelielā pārsvarā.
Īrijas Eiropas lietu ministre Lusinda Kreitone janvāra beigās brīdināja, ka Īrija diez vai varēs palikt eiro zonā, ja līgums referendumā tiks noraidīts. "Es uzskatu, ka tas [negatīvs balsojums] padarīs mūsu palikšanu [Eiropas] Monetārajā savienībā (EMS) teju neiespējamu, jo dalība šajā savienībā nozīmē, ka tiek pildīti tajā spēkā esošie noteikumi," viņa paskaidroja intervijā Īrijas publiskajai raidsabiedrībai RTE.
Vairāki Īrijas ministri iepriekš teica, ka vēlētos nepieļaut referendumu, jo baidās, ka īri balsos pret, šādi paužot savu neapmierinātību ar valstī īstenotajiem taupības pasākumiem, kuru dēļ pasliktinājies viņu dzīves līmenis.
Īrijā spēkā esošā konstitūcija noteic, ka referendumi ir jārīko par visiem ES līgumiem un grozījumiem ES līgumos.
Īrijas pilsoņi iepriekš divas reizes nobalsoja pret izmaiņām ES līgumos, tomēr atkārtotos referendumos nobalsoja par šīm izmaiņām.
Jau vēstīts, ka ES samitā piektdien līgumu par fiskālo disciplīnu parakstīs 25 valstis, tostarp Latvija, kurām tas vēlāk būs jāratificē savos parlamentos vai sarīkojot referendumus. ES fiskālās disciplīnas stiprināšanas līguma nolūks ir panākt, ka dalībvalstis ievēro stingru budžeta disciplīnu, lai nepieļautu parādu krīžu atkārtošanos.