Īrijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi opozīcijas partija 'Fine Gael'

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka "Fine Gael"  ir ieguvusi rekordlielu mandātu skaitu parlamentā - vismaz 75 vietas -, bet arī a to varētu būt par maz lai iegūtu pārliecinošu vairākumu parlamenta apakšpalātā, kurā ir 166 deputātu vietu.

Lai gan ir skaidrs, ka Īrijas jaunā valdības koalīcija tiks veidota sadarbojoties vēlēšanu uzvarētāji un leiboristiem, un šai koalīcijai būtu pārliecinošs vairākums, tomēr publiski "Fine Gael" paziņoja, ka ir atvērta sarunām ar jebkuru politisko spēku, atzīstot, ka vēlas sagaidīt visu balsu saskaitīšanu un vietu sadalījuma jaunajā parlamentā rezultātus, un tad izlems, kuram spēkam dos priekšroku sarunu uzsākšanai.

Paredzams, ka par premjerministru kļūs "Fine Gael" līderis Enda Kenijs, kurš atzinis, ka valdības veidošanā "nedrīkst zaudēt laiku".

"Valstī ir milzīgas problēmas," Kenijs teica Īrijas raidsabiedrībai RTE. "Maksimāli mums ir nedēļa jaunās valdības izveidei," viņš teica, noliedzot, ka starp viņa partiju un leiboristiem jau ir noslēgtas kādas vienošanās. Viņš izsvēra, ka, neskatoties uz pretrunīgajam priekšvēlēšanu kampaņām "Fine Gael" un leiboristi jau iepriekš ir labi sastrādājušies un vairākumam parlamentā ir jānodrošina stabilitāte Īrijas politikā, kas radies "Fianna Fail" valdīšanas laikā.

Tiek vēstīts, ka jaunā valdība būs izveidota jau līdz 9.martam, kad darbu uzsāks jaunais parlaments.

Vēlētāji uz partiju "Fianna Fail" izgāzuši savas dusmas par valdības veiktajiem taupības pasākumiem cīņā pret ekonomikas krīzi, kas valsti atstājusi ar parādu nomocītu banku sistēmu un likusi vērsties pēc starptautiskās palīdzības. Kovens bija spiests atstāt partijas priekšsēdētāja amatu un ir nolēmis aiziet no politikas.

Pagājušajā mēnesī par izstāšanos no valdības koalīcijas paziņoja Īrijas Zaļā partija, jo tā bija saniknota par vairāku ministru demisiju, apgalvojot, ka tas ir Kovena mēģinājums uzlabot vairāku viņa partijas biedru tēlus pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Kovens 1.februārī ieradās pie prezidentes Mērijas Makalīsas un lūdza atlaist parlamentu, lai varētu sarīkot ārkārtas vēlēšanas.

Īrijas tautsaimniecība ir smagi cietusi no sabrukuma nekustamo īpašumu tirgū, augošā bezdarba un vairāku banku glābšanas pasākumiem, kuri iedragāja valsts budžetu. Novembrī Īrija ar Eiropas Savienību un Starptautisko valūtas fondu (SVF) vienojās par 85 miljardu eiro (60 miljardu latu) liela aizdevuma saņemšanu.