Budžeta galīgai apstiprināšanai varētu būt nepieciešamas vairākas nedēļas, un tikai pēc tam Kovens varētu izsludināt vēlēšanu datumu. Tas nozīmē, ka tās, visticamāk, notiks februārī vai martā.
Taču divi neatkarīgie deputāti, no kuriem atkarīgs valdībai nepieciešamais vairākums, paziņojuši, ka viņi, domājams, atteiksies no atbalsta sniegšanas kabinetam, tādējādi radot bažas, ka budžets vispār netiks pieņemts.
Pēc paziņojuma, ka Īrija lūgs 90 miljardu eiro lielu starptautisko finanšu palīdzību Kovens, kurš 2008.gadā piekrita koalīcijai ar Zaļo partiju, pirmdien piekāpās viņu aicinājumiem izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Vienlaikus premjers uzsvēra, ka parādos nonākušās valsts galvenais uzdevums ir līdz 7.decembrim apstiprināt budžetu, kas nākamā gada izdevumiem paredz atvēlēt sešus miljardus eiro.
"Mans nolūks ir pēc budžeta procesa noslēguma, nepieciešamajiem likumiem stājoties spēkā Jaunajā gadā, pieprasīt parlamenta atlaišanu," pirmdienas vakarā preses konferences laikā paziņoja Kovens.
Tikmēr opozīcija paudusi sašutumu par to, ka vēlēšanas netiek izsludinātas nekavējoties.
Lielākā opozīcijas partija "Fine Gael" paziņojusi, ka īru tautai nav "absolūti nekādas uzticības" valdībai. Tūlītēju rīcību pieprasījis arī republikāņu partijas "Sinn Fein" līderis Gerijs Adamss.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns paudis pārliecību, ka politiskā nestabilitāte neapdraudot Īrijas finanšu sistēmas glābšanas plānu.
Tajā pašā laikā neapmierinātība ar finansiālās palīdzības pieprasīšanu sākusi izpausties Dublinas ielās. Vairāki simti protestētāju pirmdien ielauzās pa parlamenta ēkas vārtiem, taču policijai izdevās viņus atspiest.