Īrijas premjerministrs Bertijs Aherns, iemetot savu biļetenu urnā Dublinā, aicināja savus tautiešus atbalstīt līgumu. "Es balsoju "jā", jo tā ir pareiza lieta. Tas ir ļoti svarīgs balsojums, taču, cerams, mēs visu darījām pietiekami - mēs visi esam strādājuši ļoti smagi," viņš sacīja žurnālistiem.
Kā zināms, Eiropas Komisija rekomendē 2004.gadā ES uzņemt Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Kipru un Maltu. Ar šīm valstīm iestāšanās sarunas jānoslēdz šā gada beigās. Komisija atbalsta Bulgārijas un Rumānijas cerības iestāties ES 2007.gadā.
ES amatpersonas jau brīdinājušas, ka noraidījuma gadījumā Savienības paplašināšanās var tikt aizkavēta uz nenoteiktu laiku.
Daudzās ES kandidātvalstīs, jo īpaši Polijā, ar neslēptām bažām seko Īrijas referendumā. "Nicas līguma noraidīšana būs kauna traips viņu pašu Īrijai, kas guvusi milzīgu labumu no vienotā tirgus un ES līdzekļiem," teikts Polijas laikraksta "Gazeta Wyborcza" sestdienas redakcijas komentārā.
Galīgie referenduma rezultāti gaidāmi svētdien pēc plkst.19 pēc Latvijas laika.
Referenduma rezultātus publicēs 25.oktobrī valdības oficiālajā izdevumā. Pēc tam 7 dienu laikā tiesā var pārsūdzēt rezultātus. Ja referendumā vēlētāji teiks "jā" ratifikācijai un 7 dienu laikā tiesā netiks iesniegtas nekādas pārsūdzības, Īrijas prezidentam Nicas līgums būs jāparaksta un Īrijas konstitūcijā tiks veikti nepieciešamie grozījumi.
Kā liecina laikrakstā "Irish Times" ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti, 42% Īrijas elektorāta gatavojas atbalstīt ES paplašināšanas līgumu salīdzinājumā ar 37% pirms 18 dienām. 29% gatavojas balsot pret Nicas līgumu, bet 19% vēl nav izlēmuši.
2001.gada jūnija referenduma rezultāti radīja šoku Eiropā, jo 54% Īrijas vēlētāju nobalsoja pret Nicas līgumu, kas ļautu ES uzņemt 12 jaunas dalībvalstis. Īrija ir vienīgā ES dalībvalsts, kuras likumdošana paredz tautas balsojumu Nicas līguma pieņemšanai. Ja arī šoreiz Īrija līgumu noraidīs, tas zaudēs spēku.
Pirmajā referendumā piedalījās tikai 34,8% vēlētāju, un komentētāji to vēlāk izskaidroja ar to, ka daudzus līguma jautājumus vēlētāji nesaprata, savukārt Īrijas valdība pasīvi aģitēja balsot par līgumu, kamēr pretinieki sarīkoja ļoti aktīvu kampaņu.