Īrijas un Ziemeļīrijas robeža: 'Brexit' uzplēš senas rētas
Foto: Shutterstock/DELFI

Tuvāko nedēļu laikā gaidāms Lielbritānijas parlamenta balsojums, kurā lems par atbalstu premjerministres Terēzas Mejas panāktajam "Brexit" vienošanās plānam. Tajā minēts arī vēsturiski jūtīgais Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājums. Skaidrojam, kādēļ tas ir tik nozīmīgs un kādu lomu varētu spēlēt gaidāmajā parlamenta balsojumā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi 25. novembrī pauda atbalstu diviem būtiskiem "Brexit" dokumentiem. Viens no tiem bija teju 600 lapaspušu garais vienošanās plāns. Dokumentā atrunāti vairāki svarīgi jautājumi par to, kā notiks Lielbritānijas izstāšanās no ES un kādas saistības abas puses uzņemas šī procesa laikā. Otrs ir politiska deklarācija par Lielbritānijas-ES attiecībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.

Lai gan Lielbritānija oficiāli pametīs ES 2019. gada 29. martā, tā turpinās ievērot ES noteikumus un centīsies panākt jaunu tirdzniecības vienošanos ar Briseli līdz pat pārejas perioda beigām 2020. gada decembrī. Tomēr pastāv bažas, ka to neizdosies panākt pat šajā termiņā. Lai izvairītos no situācijas, kad starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotās Karalistes sastāvā esošo Ziemeļīriju ir apsargāta robeža, abas puses vienošanās plānā piekrita, ka Ziemeļīrija varētu turpināt sekot ES noteikumiem arī pēc pārejas perioda beigām.

Praksē tas nozīmētu, ka preces, kas no Lielbritānijas ienāk Ziemeļīrijā, būtu jāpārbauda un jānoskaidro, vai tās atbilst ES standartiem. Tāpat vienošanās plāns paredz pagaidu vienotas muitas zonas izveidi, kas nozīmē, ka Lielbritānija faktiski nepamestu muitas savienību līdz brīdim, kamēr abas puses vienojas, ka tas vairs nav nepieciešams.

Šie punkti vienošanās plānā radījuši bažas "Brexit" atbalstītājiem, kuri uztraucas, ka Lielbritānijai uz nenoteiktu laiku būs jāturpina ievērot ES noteikumus, tomēr tai nebūs iespējas tos ietekmēt, vēsta BBC. Turklāt, izstāties no muitas savienības Lielbritānija varēs tikai ar ES piekrišanu. Tomēr šī vienošanās ļautu izvairīties no regulētas robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju – scenārija, kuru nevēlas nedz viena, nedz otra puse.

Kādēļ saglabāt atvērtu robežu

Kad 1998. gadā tika parakstīta "Lielās piektdienas" vienošanās, tas tika sveikts gan Īrijā, gan Lielbritānijā, jo ļāva panākt mieru Ziemeļīrijā pēc vairāku desmitgažu gariem nemieriem, kas prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvību.

Nemieru un sadursmju pamatā bija sašķeltība Ziemeļīrijas sabiedrības uzskatos. Viena radikāli noskaņota sabiedrības grupa – unionisti – vēlējās, lai Ziemeļīrija ir daļa no Apvienotās Karalistes. Savukārt nacionālisti pieprasīja Ziemeļīrijas iekļaušanu Īrijas Republikas sastāvā. Tāpat abas sabiedrības grupas pārstāvēja atšķirīgas reliģiskās konfesijas – vairums unionistu bija protestanti, savukārt nacionālisti – katoļi.

Īrijas un Ziemeļīrijas robeža: 'Brexit' uzplēš senas rētas
Foto: Vida Press

Lai panāktu, ka starp unionistiem un nacionālistiem neizceltos vardarbīgas sadursmes, vairākas apkaimes Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā, kā arī citās pilsētās kopš 80. un 90. gadiem sadala mūri un žogi jeb "miera sienas" (attēlā).

1998. gada vienošanās bija ārkārtīgi būtiska, jo līdzsvaroja abu Ziemeļīrijas sabiedrības grupu intereses. Līdz ar to tika dibināta Ziemeļīrijas asambleja, kurā izpildvaru sadala abu grupu interešu pārstāvniecību nodrošinošas partijas. Tika izveidota arī Ziemeļu-Dienvidu ministru padome, tādējādi institucionalizējot saiti starp Dublinu un Belfāstu, skaidro portāls "History Extra".

"Lielās piektdienas" līguma īstenošanas rezultātā no Īrijas-Ziemeļīrijas robežas tika noņemti drošības pārbaudes punkti. Ņemot vērā faktu, ka šī vienošanās bija pamats vardarbības pārtraukšanai, fiziskās robežas atjaunošana varētu negatīvi ietekmēt panākto progresu unionistu un nacionālistu savstarpējo attiecību normalizācijā.

Ziemeļīrija būs tuvāka ES nekā Londona

ES galvenais "Brexit" sarunvedējs Mišels Barnjē izteicies, ka Ziemeļīrijas ciešāka sasaiste ar ES noteikumiem nodrošinātu "Lielās piektdienas" vienošanās saglabāšanu, ja vien līdz 2020. gada beigām ES un Lielbritānijai neizdotos nākt klajā ar labāku risinājumu. Arī Īrijas valdība paudusi atbalstu ES-Lielbritānijas vienošanās plānam, norādot, ka tas pasargā "Lielās piektdienas" līguma pamataspektus.

Lielbritānijā šādu Īrijas robežas jautājuma risinājumu vērtē pretrunīgi – no dažādu politiķu puses izskanējušas bažas pat par tā radītu apdraudējumu Apvienotās Karalistes vienotībai, ja uz Ziemeļīriju attieksies atšķirīgi noteikumi salīdzinājumā ar citām valsts teritorijām, atzīmē raidsabiedrība BBC.

Piemēram, Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), kas ir arī Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas sabiedrotā parlamentā, uz vienošanās plānu raugās skeptiski. Partijas pārstāvji norāda, ka Meja ar šo līguma plānu pārkāpj savu solījumu, ka pret Ziemeļīriju nepastāvēs atšķirīgi noteikumi, nekā pret citām Apvienotās Karalistes teritorijām, vēsta britu medijs.

Kas gaidāms tālāk

Par "Brexit" līguma plānu vēl jābalso Lielbritānijas parlamentam, un balsojums varētu notikt decembra vidū. Līdz šim izskanējušie politiķu komentāri liecina, ka panākt parlamenta atbalstu vienošanās plānam būs liels izaicinājums. Skepsi par šo plānu veicinājis ne tikai Īrijas robežas, bet arī virkne citu jautājumu.

Pret vienošanās plānu varētu balsot Ziemeļīrijas DUP partija, Liberālo demokrātu partija, Skotijas Nacionālā partija, kā arī vairāki Mejas pārstāvētās konservatīvās partijas deputāti. Arī Leiboristu līderis Džeremijs Korbins asi kritizējis līguma plānu un norādījis, ka viņa partija to neatbalstīs. Savukārt pati Terēza Meja pirmdien izteicās, ka viņas līguma plāna neatbalstīšana būtu riskants solis, kas varētu novest pie šķelšanās un neskaidrības, vēsta BBC.

Lielbritānija ES pametīs jau 2019. gada marta beigās, un par spīti tam, ka par esošo līguma plānu valda skepse, vairāki politiķi izteikušies, ka Londonai izdevīgāku vienošanos līdz noteiktajam termiņam nemaz nav iespējams panākt. Īrijas premjers Leo Vardkars izteicās, ka jebkura cita vienošanās eksistē tikai cilvēku iedomās. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka šī ir vienīgā iespējamā vienošanās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Brexit Eiropas Komisija Eiropas Savienība Īrija Lasāmgabali Lielbritānija Ziemeļīrija Žans Klods Junkers Terēza Meja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form