Piektdien Lietuvā pēc divu nedēļu ilgām aktivitātēm noslēdzās militārās mācības "Iron Sword 2016", kurās karavīri no 11 NATO valstīm, izmantojot visdažādāko militāro tehniku un ieročus, slīpēja aizsardzības un uzbrukuma taktiku, kā arī dažādu valstu spēku sadarbību. Mācības klātienē ekskluzīvi vēroja portāls "Delfi".

Pirmie darbu sāk Luksemburgas izlūki – novēro situāciju un izsauc vācu un lietuviešu pašgājējhaubiču PzH 2000 uguni pa ienaidnieka pozīcijām mazā ciematā iedomātā valstī Amberlandē. Apdzīvoto vietu iepriekšējā vakarā ieņēmuši iedomātā pretinieka – Redlandes – atbalstīti spēki.

Kad artilērija pēc īsas apšaudes savu uguni pārnes uz ciema austrumiem, uguns atbalsta pozīcijas ieņem poļu kājnieku kaujas mašīnas "Rosomak" un lietuvieši ar "Humvee" un lielkalibra ložmetējiem – to šāvienu aizsegā uzbrukumu ciemam sāk kājnieki.

Foto: AP/Scanpix

Pirmie ēku tīrīšanu sāk latvieši, lietuvieši un briti. Pēc pirmo būvju ieņemšanas seko kanādieši un igauņi. Pēc aptuveni 15 minūšu ilgas intensīvas kaujas ar sprādzieniem, dūmiem un ložmetēju tarkšķiem ienaidnieks ir iznīcināts un ciems atbrīvots.

Foto: AP/Scanpix

Tādu scenāriju "Iron Sword 2016" dalībnieki žurnālistiem un viesiem piektdien demonstrēja šovasar atklātajā Urbānās kaujas mācību kompleksā Lietuvas Pabrades poligonā.

Foto: AP/Scanpix

Uzdevuma izpildei nepieciešamas ne tikai uzbrukuma un aizsardzības taktiskās iemaņas, bet arī spēja saskaņoti darboties ar citām vienībām. "Sadarboties dažādu valstu spēkiem – tas vienmēr ir izaicinājums. Izaicinājums tas ir arī jaunajiem karavīriem, komandieriem, kuriem viss jāizplāno," portālam "Delfi" skaidro mācību preses pārstāvis – Lietuvas spēku kapteinis Paulius Babilas.

Daudznacionālo spēku savietojamība līdzās aizsardzības un uzbrukuma taktika arī ir viens no "Iron Sword 2016" uzdevumiem. No 20. novembra līdz 3. decembrim notikušajās mācībās divos dažādos Lietuvas poligonos piedalījās aptuveni četri tūkstoši karavīru no Kanādas, Igaunijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Lielbritānijas un ASV.

Foto: Reuters/Scanpix

Tāpat "Iron Sword 2016" bija beidzamais pārbaudījums Lietuvas obligātā dienesta karavīriem no mehanizētās brigādes "Dzelzs vilks" un motorizēto kājnieku brigādes "Žemaitija", kuriem tūlīt noslēgsies deviņus mēnešus ilgā kalpošana.

Lietuva obligāto militāro dienestu Krievijas agresijas kontekstā atjaunoja 2015. gada martā. Taču līdz šim nevienu karavīru piespiedu kārtā iesaukt nav bijusi nepieciešamība – vajadzīgo skaitu (ap 3000 iesaukto karavīru gadā) līdz šim ir nodrošinājuši brīvprātīgie, kas paši piesakās dienestam, norāda kapteinis Babilas.

Foto: DELFI

Lietuvā ir arī sava zemessardze – Valsts aizsardzības brīvprātīgo spēki (KASP). Šis formējums gan ir mazāks par Latvijas Zemessardzi – aptuveni 4000 karavīru. Viņi tiek apmācīti mazu vienību taktikai, piemēram slēpņiem un reidiem pret dažādiem objektiem, skaidro kapteinis. Lietuvas zemessargu potenciālais uzdevums teritoriju okupācijas gadījumā ir palikt aiz ienaidnieka līnijām un turpināt pretošanos, papildina Babilas.

Foto: NATO

"Iron Sword 2016" manevros kaujas iemaņas stiprināja bataljona lieluma taktiskās grupas. Bataljonu "Baltija" veidoja Igaunijas, Lietuvas un Latvijas karavīri. ASV, Kanādas, Lietuvas, Luksemburgas, Slovēnijas un Vācijas karavīri apvienojās bataljonā "Titāns".

NATO austrumu flanga stiprināšanas plāna ietvaros 2017. gada sākumā Latvijā tiks ievietota Kanādas vadīta kaujas grupa. Pabrades poligonā kanādiešu karavīru nodaļa un snaiperi apstiprina, ka arī viņi pēc dažiem mēnešiem no pašreizējā izvietojuma Polijā dosies uz Latviju. "Daudz labas lietas esmu dzirdējis par Latviju," komentē karavīrs, kura seju klāj biezs maskēšanās krēma slānis.

Foto: DELFI

Mācības "Iron Sword" viņam gan nav patikušas – vienībai vairākas dienas nācies sēdēt krūmos un novērot situāciju, darbības nekādas un pat vērot neesot bijis ko.

Tikmēr "Delfi" sastaptie latviešu karavīri ir apmierināti. Viņiem bijuši interesanti un aktīvi uzdevumi, nevis ilga gulēšana vienā vietā, kā tas mēdz būt snaiperiem. "Visā visumā bija lieliski," atzīst kaprālis Jānis Avotiņš, "Sadarbība ar citu valstu spēkiem, citā apvidū – kājniekiem tā viennozīmīgi bija lieliska pieredze."

Foto: DELFI

Avotiņš uzver, ka mācības interesantas padarīja lietuviešu uzbūvētais ciems. Bet vai tad Latvijā tādu pašu iespēju nesniedz Skrundas militārā pilsētiņa? Skrunda ir pavisam cits koncepts, viņš paskaidro – kauja tādā mikrorajonā kā, piemēram, Pļavnieki. Savukārt Lietuvā ir uzsliets mācību laukums ar ciematam tipisku apbūvi.

Par lietuviešu uzbūvēto nelielo ciemu ar dažām ielām un praktiskās kaujas šaušanas angāru atzinību pauž arī Igaunijas obligātā dienesta karavīri. "Pārsvarā lietderīgi un noderīgi," runājot par poligonu un sadarbību ar citu valstu spēkiem rezumē karavīrs Voitka.

Foto: DELFI

Arī amerikāņu preses virsnieks Montigo Vaits uzsver daudznacionālo mācību nozīmību – tā ir iespēja mācīties citam no cita. Latvijā izvietotie ASV karavīri, piemēram, no latviešiem guvuši zināšanas par darbību aukstos klimatiskajos apstākļos, viņš ilustrē.

Foto: DELFI

Vācieši un lietuvieši ar pašgājējhaubicēm "Panzerhaubitze 2000" (PzH 2000) mācībās veidoja artilērijas bataljonu, kas sniedza atbalstu taktiskajām grupām "Baltija" un "Titāns".

Lietuva PzH 2000 pašgājējhaubices iegādājusies no Vācijas 2015. gadā noslēgta līguma ietvaros. Gan lietuviešu, gan vācu armijas pārstāvji portālam "Delfi" apliecināja, ka vienādas tehnikas esamība sniedz lielisku iespēju kopīgām mācībām. "Iron Sword 2016" ietvaros abu valstu PzH 2000 apkalpes piedalījās kaujas šaušanas mācībās.

Vācu ražojuma 155 milimetru pašgājējhaubice ir ievērojama ar augstu šaušanas ātrumu. Atkarībā no stobra uzkaršanas līmeņa haubice spēj raidīt 10 līdz 13 šāvienus pēc kārtas minūtes laikā. PzH 2000 spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 67 kilometriem stundā pa ceļu un 45 kilometriem stundā pa bezceļu un šaut līdz 40 kilometriem tālu.

Haubices apkalpē ir pieci cilvēki, ieskaitot vadītāju. Sākot uzdevumu, pirmo šāvienu aktivizē ar auklu no ārpuses – lai pārliecinātos, ka ierocis darbojas un ir drošs. Pārējos jau var veikt no kabīnes un automātiski, skaidro lietuviešu PzH 2000 tēmētājs. "Nē, nav nemaz tik skaļi, lielākais troksnis ir ārā stobra galā," viņš stāsta par savu pieredzi.

Foto: DELFI

Vācieši mācībās varēja palepoties ar vēl vienu iespaidīgu tehnikas vienību, kas pat pārspēj PzH 2000. Tā ir raķešu palaišanas iekārta MARS. Patiesībā MARS ir tikai vācu abreviatūra amerikāņu M270 MLRS (Multiple Launch Rocket System).

Iekārta aptuveni 40 sekundēs var izšaut 12 raķetes, kas var būt 110 līdz 259 milimetru diametrā, un atkarībā no izvēlētās munīcijas sasniegt līdz 84 kilometriem tālus mērķus. Viena no sistēmas priekšrocībām – tajā var izmantot augstas precizitātes vadāmās raķetes, kuras desmitiem kilometru tālu mērķi iznīcina ar precizitāti līdz pieciem metriem.

MARS var tikt izmantots gan pretinieka komandpunktu, gan tehnikas iznīcināšanai. Kāpurķēžu mašīna var pārvietoties ar aptuveni 60 kilometru stundā lielu ātrumu. Iekārta var izšaut arī raķetes, kas izkaisa mīnas plašā teritorijā.

Savi prettanku ieroči ir arī kājniekiem. Britu armija ir viena no tām, kas izmanto pārnēsājamās prettanku raķetes "Javelin". Amerikāņu ražotā raķete efektīvi satriec tankus un zemu lidojošus helikopterus.

Taču kājniekiem pārnēsāt aptuveni 23 kilogramus smago sistēmu nav tik viegli. Britu karavīri demonstrē, kā palaišanas iekārtu ar raķeti var novietot mugursomas virspusē. Taču tas vēl nav viss. Vēl vienam karavīram ir jānes tēmēšanas iekārta un trijkājis. Pirms šaušanas iekārtu ātri samontē kopā un rīkojas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!