Šī ir pirmā reize Turcijas republikas 79 gadu ilgajā vēsturē, kad islāmistu partija nodrošinājusi sev vairākumu parlamentā.
Taisnības un labklājības partija, kas izveidojās pagājušajā gadā no aizliegtas islāmistu kustības un pirmoreiz piedalījās parlamenta vēlēšanās, saņēma 34,1 procentus balsu, iegūstot 361 no 550 parlamenta deputātu mandātiem.
Parlamentā iekļuva arī sekulārā Republikāniskā tautas partija - Turcijas vecākais politiskais grupējums, kuru izveidojis republikas dibinātājs Mustafa Kemals Ataturks. Šī partija ieguva 19,5 procentus balsu un 179 deputātu mandātus.
Neatkarīgie kandidāti ieguva 10 mandātus. Pārējās politiskās partijas, par kurām nobalsojuši 45 procenti vēlētāju, nepārvarēja 10 procentu barjeru un neiekļuva parlamentā.
Premjerministrs Edževits atzina savu sakāvi, kad neoficiālie rezultāti parādīja, ka viņa Demokrātiskā kreisā partija un abas pārējās valdošās koalīcijas partijas zaudējušas visas vietas parlamentā.
Demokrātiskā kreisā partija ieguva tikai vienu procentu balsu, nodrošinot beigas 77 gadus vecā Edževita politiskajai karjerai, kura bija ilgusi četrus gadu desmitus.
Vēlēšanas bija protesta balsojums sakarā ar smagu ekonomisko krīzi, kuras dēļ Turcijā ir apmēram miljons bezdarbnieku.
Turcijā, kas ir vienīgā musulmaņu valsts NATO un Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, armija pirms pieciem gadiem piespieda atkāpties islāmistu vadītu valdību.
Politiska nestabilitāte var kaitēt Turcijas centieniem iestāties ES un valsts ekonomikai, kā arī radīt satraukumu ASV, kuras vēlas iegūt Turcijas atbalstu iespējamai militārai operācijai pret tās kaimiņvalsti Irāku.
Taisnības un labklājības partija nekavējoties paziņoja, ka nevēlas karu Irākā un darīs visu, lai novērstu karu, kurā varētu tikt iesaistīta Turcija.
Partijas līderis Redžeps Tajips Erdogans tomēr paziņoja, ka partija nenovirzīsies no Turcijas tradicionāli rietumnieciskā ceļa. "Pirmais, ko mēs darīsim - paātrināsim [iestāšanās] ES procesu," sacīja Erdogans intervijā telekanālam NTV.