Ja jaunās sarunas par valdības veidošanu izrādīsies veiksmīgas, Islande varētu sarīkot referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), pirmdien paziņoja trīs sarunās iesaistītās partijas.
Pēc 29. oktobrī notikušajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kuras nācās izsludināt, pateicoties tā dēvētajam Panamas dokumentu skandālam, parlamentā iekļuva septiņas partijas. Tomēr valdība līdz šim tā arī nav izveidota.
Sarunas apgrūtina fakts, ka vairākas partijas kategoriski izslēgušas iespēju savstarpēji sadarboties.
Pēc nedēļām ilgām nesekmīgām sarunām starp konservatīvo Neatkarības partiju, centriski labējo Reformu partiju un liberālo partiju "Gaišā nākotne" trīs partijas sākušas jaunu sarunu raundu, kas solās būt produktīvāks.
"Gaišās nākotnes" līderis Otars Prope sacīja, ka pirmdien sāktās sarunas bijušas daudz veiksmīgākas tādos sen apspriestos jautājumos kā zvejošana un dalība ES.
Pēdējā jautājumā partijas vienojušās sarīkot referendumu par to, vai Islandei vajadzētu atsākt savu iesaldēto iestāšanās procesu ES.
Pieteikumu uzņemšanai ES Reikjavīka iesniedza 2009. gada jūlijā pēc finanšu sistēmas sabrukuma, kuru Islande pieredzēja 2008. gada rudenī.
Iestāšanās sarunas Islande sāka 2010. gada jūlijā, taču pēc vēlēšanām 2013. gada aprīlī sarunas nonāca strupceļā. 2015. gadā Islande atsauca pieteikumu dalībai ES.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums Islandes iedzīvotāju nevēlas valsts pievienošanos ES, bet atbalsta referenduma sarīkošanu par šo jautājumu.
