Baltijas valstis, visticamāk, netiks uzaicinātas iestāties NATO 2002.gadā, ceturtdien publicētā intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" sacīja Islandes premjerministrs Dāvids Odsons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc Islandes premjera domām, uzaicinājums Baltijas valstīm iestāties Ziemeļatlantijas aliansē 2002.gadā nav reāls. Tomēr viņš piebilda, ka sarunas par iestāšanos būtu jāturpina.

"Uzaicinājums iestāties 2002.gadā nav pārāk reāls," uzskata Odsons, kurš ceturtdien noslēdz savu četru dienu vizīti Igaunijā.

Pēc viņa teiktā, Islande, Norvēģija un Dānija atbalsta NATO paplašināšanos, uzņemot Baltijas valstis, tomēr daudzas no 19 alianses dalībvalstīm šajā jautājumā ir piesardzīgākas.

"Ja Islande, Norvēģija un Dānija un vēl vairākas NATO dalībvalstis par to neturpinātu runāt, mēs varētu aizmirst par NATO paplašināšanos. Es zinu, ka dažām NATO dalībvalstīm ir šaubas," intervijā sacījis Odsons.

ASV stingri aizstāv Baltijas valstu tiesības iestāties NATO. Vācija un Francija atbalsta NATO atvērto durvju politiku, bet ir piesardzīgas jautājumā par Baltijas valstu uzņemšanu Krievijas iebildumu dēļ.

Lai arī Islandē nav armijas, tā kopš 1991.gada ir NATO dalībvalsts.

Odsons uzsvēra, ka Islande ir maza valsts, tādēļ šajā valstī ļoti labi saprot Igaunijas problēmas. Pēc Islandes premjera domām, Igaunijai ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk iestāties Eiropas Savienībā un NATO, jo tas ir iespējams.

Viņaprāt, tā ir vēsturiska iespēja gan Baltijas valstīm, gan NATO.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form