Īslandieši referendumā noraida kompensāciju izmaksu 'Icesave' lietā
Foto: AFP/Scanpix

Īslandieši sestdien notikušajā referendumā par tā dēvēto "Icesave" jautājumu, kā jau iepriekš prognozēts, noraidījuši vienošanos par Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņu banku krīzē ciesto zaudējumu kompensēšanu, liecina dati, kas iegūti pēc vairāk nekā 50% biļetenu apkopošanas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 93,3% vēlētāju balsojuši pret plašus protestus izraisījušo plānu, savukārt tikai 1,7% to atbalstījuši.

Pašlaik nav precīzi zināms, cik liela daļa no 230 000 balsstiesīgajiem izteica savu viedokli referendumā, taču stundu pirms iecirkņu slēgšanas vēlētāju aktivitāte bija 54,45%, vēsta raidsabiedrība RUV. Kopumā referendumam bija reģistrējušies aptuveni 200 000 cilvēku.

Komentējot sākotnējos rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira intervijā atzina, ka tas jau bija sagaidāms. "Šis nav nekāds pārsteigums," viņa sacīja. "Pēc referenduma mūsu darbs ir sākt sarunu noslēgšanas procesu."

Jau pirms referenduma Sigurdardotira norādīja, ka uzskata to par bezjēdzīgu un negrasās pati piedalīties.

Turpretī prezidents Olafurs Ragnars Grimsons pauda pārliecību, ka bija ļoti svarīgi šādu referendumu tomēr sarīkot. "Es domāju, ka referenduma rezultātu var uzskatīt par sabiedrības gribas izpausmi," viņš atklāja ziņu aģentūrai AFP.

Tikmēr Nīderlandes Finanšu ministrijas sestdien izplatītajā paziņojumā teikts, ka referenduma rezultāts ir Īslandes iekšējais jautājums. Taču tajā arī atklāts, ka Nīderlandes un Lielbritānijas finanšu ministri vēstulē savam Īslandiešu kolēģim pauduši gatavību atjaunot sarunas.

Komentējot referenduma iznākumu, analītiķi norāda, ka tas varētu apdraudēt Īslandes izredzes saņemt atlikušo pusi no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) solītā 2,1 miljarda dolāru (1,08 miljardiem latu). Turklāt, iespējams, cietīs arī sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), Īslandes kredītreitings un valdības stabilitāte.

Kā ziņots, 31.decembrī Īslandes parlaments apstiprināja likumprojektu, kurā noteikts, ka valdība pārskaitīs 3,9 miljardus eiro (2,7 miljardus latu) Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām, lai atlīdzinātu kompensācijas, kuras tās izmaksāja saviem pilsoņiem, sedzot bankrotējušās Īslandes bankas "Landsbanki" Nīderlandes un Lielbritānijas struktūrvienībā "Icesave" zaudētos noguldījumus. Tomēr janvāra sākumā Grimsons paziņoja, ka likumprojektu neparakstīs, tā vietā ierosinot šo jautājumu izlemt referendumā.

Referenduma galīgie rezultāti, kā arī oficiālie dati par vēlētāju aktivitāti, gaidāmi svētdien ap plkst.24.00.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form