Eiropas Parlaments (EP) otrdien balsos par Eiropadomes izvirzīto kandidāti Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatam Urzulu fon der Leienu. Vairums "Delfi" Strasbūrā aptaujāto Latvijas eiroparlamentāriešu norādīja, ka atbalstīs šim amatam ES valstu un valdību līderu izvirzīto Vācijas aizsardzības ministri. Jautājām galvenos aspektus, kas likuši izšķirties par šādu soli.
Andris Ameriks (GKR; S&D) - "par"
Balsošu "par", jo uzskatu, ka kandidāte fon der Leiena ir ļoti profesionāla. Ļoti interesanti, ka pirmo reizi EK priekšsēdētāja kandidāte ir sieviete, septiņu bērnu māte, dzimusi Briselē, dzīvojusi un strādājusi visā Eiropā un ir Eiropas patriote. Viņa man šķiet ļoti simpātiska.
Ja skatāmies no viņas pozīcijas, viņa mēģināja rast kompromisu starp ļoti atšķirīgiem uzskatiem. Lai gan pārstāv kristīgos demokrātus, ļoti uzsver arī sociālo aspektu, turklāt viņa ir bijusi ģimenes lietu ministre.
Man šķiet interesanti, kā attīstīsies tas, ka viena no viņas tēzēm [runā EP] bija par līdzvērtīgu attieksmi pret dzimumiem – viņa arī EK vēlas redzēt vairāk sieviešu, kas rada apdraudējumu Latvijas kandidātam Valdim Dombrovskim. Viņa arī izteica lielu atbalstu izmešu politikai, kas ir ļoti aktuāla praktiski visām frakcijām. Neatkarīgi no politiskās piederības vai uzskatu plašuma, viņa man šķiet simpātiska.
Ivars Ijabs (A/P; "Eiropas Atjaunotne") - "par"
Balsošu "par" tāpat kā pārējā mana frakcija, jo amatu sadalījums, kas izskanējis attiecībā uz Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisiju, domāju, ir optimālākais, kāds patreiz ir iespējams.
Plusu viņai ir krietni daudz. Pirmkārt, viņa ir enerģiskāka un pārliecinošāka nekā viņas priekšgājējs Žans Klods Junkers. Tādā ziņā, ja mēs gribam, lai nākamos piecus gadus Eiropa un Eiropas ideja kopumā tiktu pārstāvēta no viena dinamiska, pieredzējuša un vienlaikus entuziastiska cilvēka, tad domāju, ka tas ir ieguvums. Otrkārt, ja raugāmies uz viņas politisko profilu, tad skaidrs, ka viņai kā aizsardzības ministrei ir pietiekoši laba izpratne par Latvijas un visas Baltijas drošības problēmām. Arī viņas ļoti lielais akcents uz klimata pārmaiņām ir kas tāds, kas Latvijas sabiedrībai vēl prasa izglītošanu, bet viņas šīsdienas vārdi par saprātīgu saimniekošanu "ja mēs gribam tērēt, mums tas sākotnēji jānopelna" un tas, ka Eiropas tirgum jābūt patiesi vienotam, ir svarīgi.
Arī virzīšanās sociālās integrācijas virzienā izskanēja. To pieminējām arī savā kampaņā. Piemēram, par vienotu Eiropas minimālo algu kā noteiktu daļu no vidējās visās dalībvalstīs. Arī bezdarba pārapdrošināšana, jo neviens nevar garantēt, ka 2009. gads nepienāk vēlreiz, un atceramies, ka šajā laikā ES pret mums izturējās ne īpaši solidāri.
Ir vēl vairākas viņas minētās lietas, ko atbalstu, bet mums katram var būt kāds sapņu komisārs, taču no izskanējušajām kombinācijām šī nav sliktākā. Jebkuras kombinācijas lielais mīnuss ir tas, ka tajās nav pārstāvēta Austrumeiropa un Ziemeļeiropa. Šajā ziņā amatu sadalījums ir netaisnīgs, bet labāki piedāvājumi nav izskanējuši.
Inese Vaidere (JV; EPP) - "par"
Balsošu "par" galvenokārt tāpēc, ka Urzula fon der Leiena pārstāv mūsu politisko grupu, un tāda ir bijusi vienošanās ar citām partijām. Viņa ir enerģiska sieviete un viņa spētu vadīt komisiju.
Ir jau arī, protams, daudz šaubu momenti – ja eiropadome nebūtu viņu vienbalsīgi izvirzījusi, nezinu, vai viņa būtu man kandidāte. Uzskatu, ka bija jāturas pie vadošajiem kandidātiem (špicenkandidātu sistēmas – red.), jo par tiem vēlēja cilvēki, kuri zināja, ka, balsojot par Eiropas Tautas partiju, kandidāts būs Manfrēds Vēbers. Viņš bija labs kandidāts, ko pierādījis vadot mūsu frakciju, kas ir kļuvusi rīcībspējīgāka. Urzulai pārmet arī dažādus pasūtījumus, kas bijuši viņas ministrēšanas laikā. Gan daudz par tiem nevaru pateikt, bijušas dažādas izmeklēšanas. Dīvaini bija dzirdēt šodien, ka viņa runā pavirzījās pa kreisi, kā arī pieminēja to, ka jābūt vienotai migrācijas politikai ES, nepaskaidrojot, ko ar to domāja, jo kvotu uzspiešana nebūtu pieņemama.
Ir jautājumi, kas rada šaubas, bet viņa nav vainīga, ka viņu izvirzīja. Viņai ir liela pieredze valdībā, viņa arī brīvi runā trijās valodās – dzimtajā vācu, kā arī franču un angļu. Viņa ir organizatore, sieviete, kas saprot arī ģimeni, viņai pašai ir daudzbērnu ģimene.
Roberts Zīle (NA; ECR) - "pret" vai atturēsies
Pēc frakcijas tikšanās ar kandidāti pagājušajā nedēļā viedoklis bija vairāk pozitīvs, bet šodien viņas runā un vakar sociāldemokrātiem un liberāļiem sūtītajās vēstulēs kurss ir mainījies, un esam vīlušies. Viņas izvēle kritusi par labu kreisajam flangam gan klimata, gan sociālo jautājumu ziņā. Svarīgākais jautājums, vai Eiropas Tautas partija saprot, ka viņi atdod politisko centru pa kreisi - Makrona liberāļiem vai pat sociāldemokrātiem, un vai viņi paši būs gandarīti par rezultātu.
Mūsu grupā viņa teica, ka subsidiaritāte (nosaka, ka jomās, kuras nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, dalībvalstīm ir tiesības pieņemt lēmumus un rīkoties, bet ES var iejaukties, ja dalībvalstis kādas darbības mērķus nevar pietiekami labi īstenot - red.) ir viens no galvenajiem lēmumu pieņemšanas principiem. Šodien viņa runā to pieminēja tikai 30. minūtē līdzās citām lietām. Tajā pašā laikā [runā] parādījās minimālās algas noteikšanas princips. Ko tas nozīmē, ja mums valdība jau tagad diskutē, vai varēsim minimālo algu pacelt līdz 500 eiro, kam jau darba devēji stājas pretī, bet tas [fon der Leienas teiktais] nozīmē, ka mums uztaisīs formulu, ka mums vajadzēs maksāt, piemēram, tūkstoti. Šādā gadījuma darbaspēks netiks nodarbināts un jaunie cilvēki dosies uz citām valstīm.
Arī klimata jautājumi ir svarīgi, bet no viņas solītā izskatās, ka būs kā padomju laikos, ka mēs mērķus gribam sasniegt ātrāk. Par to maksās industrija un Eiropas globālā konkurētspēja. Pārspīlētā zaļā un sociālā politika, kā arī subsidiaritātes principa noniecināšana ir tas, kas ved federālismā.
[Fon der Leienas ievēlēšanas gadījumā] būsim konstruktīvi un sadarbosimies ar EK tajos jautājumos, kur mums domas sakrīt, piemēram, pēc "Brexit" saglabāt labas attiecības ar Lielbritāniju, un migrācijas ziņā veicināt savstarpējos kontaktus un cīņu ar kriminālnoziedzniekiem.
Urzulas fon der Leienas kandidatūru atbalstīs arī Sandra Kalniete (JV; EPP) un Nils Ušakovs (S; S&D, bet "pret" balsos Dace Melbārde (NA; ECR), viņi norādīja portālam "Delfi".
Aizklātais balsojums EP notiks pulksten 19 pēc Latvijas laika. Lai tiktu ievēlēta, Fon der Leienai jāsaņem deputātu balsu absolūtais vairākums, kas ir vismaz 374 balsis. Ja kandidātei parlamentā neizdosies saņemt nepieciešamo balsu skaitu, Eiropadomei būs jāizvirza jauns kandidāts vai kandidāte. Ņemot vērā politisko grupu un dalībvalstu līdzšinējo vienošanos par amatu sadali institūcijās, paredzams, ka arī citam kandidātam būtu jānāk no Eiropas Tautas partijas, kurā no Latvijas ietilpst "Jaunā vienotība".
Tiklīdz jaunais EK priekšsēdētājs tiks apstiprināts amatā, sāksies darbs pie jaunās EK izveides. Daļa dalībvalstu jau ir piedāvājušas savus komisāru amatu kandidātus, citas vēl piedāvās savus. Latvija atkārtoti komisāra amatam virza Valdi Dombrovski. Visus komisārus uzklausīs un kolēģiju balsojot apstiprinās arī EP.
