Foto: AFP/Scanpix/LETA
Kremlis Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā turpina definēt kā "speciālo militāro operāciju", kas liedz Krievijas varas iestādēm leģitimizēt militārpersonu sodīšanu, vēsta "Institute for the Study of War" (ISW).

Jau iepriekš portāls "Delfi" ziņoja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina nevēlēšanās nosaukt "speciālo militāro operāciju" Ukrainā par karu liedz iespēju veikt vispārēju mobilizāciju. Šobrīd Krievijas varas iestādes cenšas atrast likumīgus līdzekļus, lai sodītu militārpersonas un tos civiliedzīvotājus, kas atsakās no mobilizācijas.

Iebrukuma klasificēšana kā "speciāla militāra operācija" nepieļauj juridiskus soda mērus, kurus varētu piemērot formāli pasludināta kara laikā.

Papildus tam, Kremļa veidotā kara dēvēšana par "speciālu operāciju" veicina negatīvu Maskavas bruņoto spēku tēla uztveri starp krievu nacionālistiem, kā arī netiek skaidri norādīti Krievijas armijas mērķi. Šāds definējums arī rada šķēršļus arī ar karaspēka algas izmaksu saistītajos jautājumos, norāda ISW.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Karam turpinoties jau ceturto mēnesi lielākais militārais konflikts pēdējo desmit gadu laikā tiek dēvēts par "speciālo militāro operāciju", kas ļauj Kremlim slēpt patiesos zaudējumu apmērus no tautas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!