Daļēja Ukrainas Luhanskas un Doneckas apgabalu iekļaušana Krievijas sastāvā pašreizējā kara posmā nostādītu Kremli dīvainā, pat pazemojošā situācijā, jo nāktos pieprasīt, lai Ukrainas spēki "neokupē Krievijas teritoriju", pašai Krievijai nespējot nodrošināt savu prasību izpildi, ikdienas analīzē par karu Ukrainā spriež ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo pirmdien Kremļa vadībā Ukrainas teritorijā izveidoto Luhanskas un Doneckas pseidorepubliku (LTR un DTR) vadība aicināja steidzami sarīkot referendumu par šo apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā. Jāpiebilst, ka DTR nekontrolē visu Doneckas apgabalu. Eksperti domā, kas steidzama šī jautājuma pacelšana liecina par paniku, ko marionešu valdībās izraisījis ukraiņu pretuzbrukums.
Uz pseidorepubliku aicinājumu ar entuziasmu reaģēja Krievijas propagandiste un medija RT galvenā redaktore Margarita Simonjana, nodēvējot to par "Krimas scenāriju". Viņa tviterī raksta, ka okupēto teritoriju atzīšana par Krieviju ļautu Maskavai piedraudēt NATO ar atbildes triecieniem un "visos veidos" atraisītu Krievijai rokas.
ISW šo pieeju gan vērtē kā nekonsekventu. Krievijas spēki pilnībā nekontrolē Luhanskas un Doneckas apgabalus, viņi atzīmē. Tas nozīmētu, ka tiktu anektēti apgabali, ko Kremlim nāktos atzīt par "daļēji ukraiņu okupētiem". Turklāt Ukrainas triecieni pa anektēto Krimu parādīja, ka tie neizraisīja automātisku atriebību, kā to mēģina pagriezt Simonjana.
"Daļēja aneksija šajā posmā arī nostādītu Kremli dīvainā pozīcijā, pieprasot, lai Ukrainas Bruņotie spēki neokupētu "Krievijas" teritoriju, un pazemojošā pozīcijā, nespējot panākt savu prasību īstenošanu," raksta ISW eksperti.
Nav skaidrs, vai diktators Vladimirs Putins vēlas nonākt šādā bezcerīgā situācijā apšaubāma labuma vārdā, jo viņam vieglāk ir tikai draudēt NATO ar eskalāciju Ukrainā, ko šajā posmā viņš diez vai darīs, uzskata analītiķi.
Kremlis gan varētu uzskatīt, ka aneksija veicinātu spēku vervēšanu gan pašā Krievijā, gan pievienotajās teritorijās, pieļauj ziņojuma autori. Lai gan Kremlis izmisīgi cenšas mobilizēt jaunus spēkus, lai papildinātu savas novājinātās un demoralizētās vienības, vērā ņemamu kaujas spēku tā arī izveidot nav izdevies.
Jaunajās runās par aneksiju netiek nekas minēts par okupētajām Ukrainas dienvidu daļām, kur arī tika plānoti "referendumi". Gatavība atteikties no solījuma Krievijas sastāvā iekļaut vienlaicīgi visas okupētās teritorijas kara atbalstītāju acīs būtu nopietna Putina atkāpšanās. Jautājums, vai Putins ir gatavs sevi tā kompromitēt, atzīmē ISW.
ISW atgādina, ka pašpasludinātās DTR un LTR iepriekš ir "apsteigušas" Kremļa plānus ar saviem paziņojumiem, un, iespējams, ir izdarījušas to atkal, baidoties zaudēt savas teritorijas uz Ukrainas veiksmīgā pretuzbrukuma fona.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
