Foto: AP/Scanpix/LETA

Pirmdien Maskavā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu tikās Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs. Lai gan tikšanās laikā tika uzsvērta čečenu karotāju loma Ukrainā, Kadirovs, domājams, ir nobažījies par Kremļa saimnieka labvēlības saglabāšanu, analizē ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).

Militārie eksperti atzīmē, ka Kadirovs tikšanos izmantoja, lai slavētu čečenu karavīru panākumus Ukrainā, kuri, kā raksturo pats Čečenijas pārvaldnieks, paklausīgi izpilda Putina pavēles un ir "apņēmušies rīkoties līdz galam".

Putins, atbildot, atzina čečenu kaujinieku lomu un pateicās viņu vadonim Kadirovam.

Tomēr analītiķi izceļ faktu, ka Kadirovs tikšanās laikā manāmi nervozējis, kas var liecināt, ka viņš izjutis ievērojamu spiedienu pasniegt Čečeniju un sevi pašu pozitīvā un produktīvā gaismā.

Čečenijas karavīriem pašlaik karā Ukrainā ir minimāla loma, raksta ISW. Galvenokārt tie veic uzbrukuma operācijas Luhanskas apgabala Bilahorivkas apkārtnē (te par kādu svarīgu kauju šajā apkārtnē), bet citādi nodarbojas ar kārtības uzturēšanu frontes aizmugurē okupētajās Ukrainas teritorijās.

Analītiķi no tā secina, ka Kadirovs baidās zaudēt Putina labvēlību, jo viņam nav nekādu militāro panākumu, ko uzrādīt priekšniekam. Ar šo tikšanos viņš, domājams, cerēja uzlabot un nostiprināt savu reputāciju, spriež ISW eksperti.

Savukārt Putins cer izdarīt spiedienu uz Kadirovu, lai panāktu plašāku čečenu spēku lomu kaujās, kad lielus zaudējumus cieš gan algotņu kompānija "Vagner", gan Krievijas regulārie spēki, secina ISW.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!