Krievijas iebrukuma Ukrainā nākamās fāzes temps un iznākums daļēji var būt atkarīgs no Krievijas spējām dislocēt karavīrus no spēkiem, kas piedalījās kaujās par Severodonecku, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Krievijas spēkiem, kas palikuši Severodoneckā, ceļā uz Lisičansku būs jāšķērso Siverskijdonecas upe no Severodoneckas vai tās tuvumā esošajām teritorijām, lai turpinātu piedalīties okupantu ofensīvā.
Šo spēku kustība varētu prasīt kādu laiku, jo krievi iznīcināja trīs galvenos tiltus pāri upei netālu no pilsētas, norāda analītiķi.
Maskavas stutēto separātistu kontrolētās "Luhanskas Tautas Republikas" vēstnieks Krievijā Rodions Mirošņiks apgalvoja, ka Krievijas spēki jau ir šķērsojuši Siverskijdonecas upi no Kreminas un būvē placdarmus turpmākiem uzbrukumiem Lisičanskai no ziemeļiem.
ISW nav spējusi pārbaudīt šos Mirošņika izteikumus. Domnīcas eksperti gan norāda, ka gadījumā, ja šis Mirošņika apgalvojums atbilst patiesībai un Krievijas spēki draud pabeigt aplenkumu, virzoties no Lisičanskas ziemeļiem un dienvidrietumiem, tad Ukrainas spēki, visticamāk, pametīs arī Lisičansku un veiks atkāpšanos uz labāk aizsargājamām pozīcijām.
Okupantu spēkiem, kas ir iesaistījušies nepārtrauktās ofensīvas operācijās Severodoneckā, būs vajadzīgs laiks, lai atjaunotu kaujas spējas, pirms tie var piedalīties uzbrukumā Lisičanskai no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem.
ISW atsaucas uz kādu vārdā nenosauktu Pentagona amatpersonu, kura teikusi, ka Krievijas spēki turpina ciest ievērojamus zaudējumus cīņās par nelieliem teritoriālajiem ieguvumiem, un Krievijas grupējumi, kas cīnījās Severodoneckā, visticamāk, zaudēja personālu un aprīkojumu. Tomēr pagaidām nav skaidrības par Severodonecku sagrābušo Krievijas karaspēka atrašanās vietām un spēku.
Analītiķi raksta, ka krievu uzbrukumu ievērojams paātrinājums no Lisičanskas dienvidiem vai pāri Siverskijdonecas upei, visticamāk, liecinātu par to, ka okupanti ir pabeiguši spēku pārdislocēšanu no Severodoneckas. ISW pagaidām šādas tendences vēl nav novērojusi.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
