Krievijas informācijas telpā izplatījušās ziņas par otro mobilizācijas vilni, uz kurām Kremlis tieši reaģēja, acīmredzami cenšoties pārvaldīt pieaugošās sabiedrības bažas, vēsta ASV domnīca "Institute for the Study of War".
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 6. decembrī mudināja krievus paļauties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas un prezidenta paizņojumiem un ignorēt "provokatīvās ziņas", kas publicētas tādās sociālo mediju platformās kā "Telegram". Peskova paziņojums, visticamāk, ir vērsts uz to, lai diskreditētu Krievijas opozīcijas pieaugošo ietekmi, kas ir konsekventi ziņojuši par rādītājiem Kremļa ieceri atsākt mobilizāciju 2023. gadā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī palielina pasākumus, lai neļautu mobilizētajiem vīriešiem un viņu ģimenēm sūdzēties par mobilizācijas organizāciju. Putins, piemēram, parakstīja likumu, kas aizliedz reidus valdības ēkās, universitātēs, skolās, slimnīcās, ostās, vilcienu stacijās, baznīcās un lidostās,visticamāk, lai apspiestu nemierus un protestus starp iesauktajiem vīriešiem un viņu ģimenēm.
Putina lēmums uzsākt otru mobilizācijas vilni, vispārēju mobilizēšanu vai pat paziņot formālu deklarāciju par karadarbību ar Ukrainu, īstermiņā nepalielinās Krievijas bruņotajiem spēkiem pieejamos cilvēkresursus.
Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis atzīmēja, ka Krievijas mobilizētie karavīri, kas tagad ierodas frontē, ir labāk apmācīti nekā tie, kas bija ieradušies tūlīt pēc Putina daļējas mobilizēšanas rīkojuma 21. septembrī. Kremlim bija vajadzīgi gandrīz trīs mēneši, lai sagatavotu dažas no šīm vienībām.
Domnīca skaidro, ka Kremļa spēku ģenerēšanas centieni joprojām ir atkarīgi no tā spējas ieguldīt laiku un resursus savā personālā, prasības, kas ir pretrunā ar Kremļa ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas trūkumu.
Savukārt Belgorodas un Kurskas gubernatori ir paziņojuši par teritoriālo aizsardzības vienību veidošanu, pakļaujot daudzus civiliedzīvotājus karam. Šādu vienību nepieciešamība tiek pamatota ar absurdo domu par iespējamu Ukrainas uzbrukumu Krievijas pierobežas reģioniem.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
