Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējā Vecgada vakara uzruna turpināja ilustrēt diktatora koncentrēšanos uz kara un tā izmaksu attaisnošanu savai tautai, tostarp kara atainošanu kā vienīgo ceļu Krievijas suverenitātes saglabāšanai, vēsta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War".
Kremļa vadītājs paziņoja, ka "Krievijas suverēna, neatkarīga un droša nākotne ir atkarīga tikai no mums [Krievijas], no mūsu spēka un apņēmības" un ka 2022. gads "bija grūtu, nepieciešamu lēmumu un svarīgu soļu gads, ceļā uz pilnīgas Krievijas suverenitātes un spēcīgas sabiedrības konsolidācijas sasniegšanu." Putins piebilda, ka 2022. gada notikumi "kļuva par atskaites punktu, kas lika pamatus jaunajai nākotnei, jaunajai patiesai neatkarībai." Viņš turpināja: "Par to mēs cīnāmies pat šodien, mēs aizstāvam savu tautu mūsu pašu vēsturiskajās teritorijās jaunajos Krievijas Federācijas apgabalos [nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās], " citē ISW.
Ar šo runu turpinājās Putina retoriskie apgalvojumi ne tikai par to, ka Krievijai ir vēsturiskas tiesības uz Ukrainu, bet arī par to, ka Krievijas neatkarība un suverenitāte ir atkarīga no kontroles pār Ukrainu atgūšanas. Tādējādi Putins cenšas uzsvērt uzvaru paša iesāktā karā, uzstādot to, kā būtisku priekšnoteikumu Krievijas kā neatkarīgas valsts turpmākai pastāvēšanai.
Šie komentāri, visticamāk, bija domāti, lai attaisnotu dārgo karu un vērstos pie nacionālistiski noskaņotās sabiedrības daļas, kas ikdienā citē nelikumīgi anektēto teritoriju aizstāvību kā iemeslu, lai Ukrainā īstenotu vēl agresīvākus mērķus un maksātu par tiem vēl augstāku cenu. Šī diktatora uzruna, tomēr norāda arī, ka Putins joprojām nevēlas domāt par jēgpilnu, miermīlīgu viņa sāktā kara atrisināšanu citādi, kā vien ar noteikumu īstenošanu, ko viņš diktē Ukrainai un Rietumiem.
Maz ticams, ka Putins samierināsies ar kādu citu iznākumu, ja vien Ukraina ar savu Rietumu sabiedroto palīdzību nespēs Krievijas spēkiem nodarīt papildus liela mēroga zaudējumus un atbrīvot pēc iespējas vairāk šobrīd okupētās zemes.
Putins neizmantoja savu ikgadējo uzstāšanos, lai nāktu klajā ar paziņojumiem par to, kā Krievijas bruņotie spēki gatavojas novērst savas neveiksmes Ukrainā un sasniegt savus mērķus. ASV domnīca vērtē, ka Vladimirs Putins, iespējams, savu uzrunu apsprieda ar citām amatpersonām, jo bijis nedrošs par savām spējām veidot Krievijas informatīvo telpu laikā, kad pieaug kritika par viņa uzsāktā kara norisi.
Putins savu uzrunu no Dienvidu militārā apgabala štāba sniedza kā daļu no nepārtrauktiem centieniem sevi attēlot kā efektīvu kara laika līderi, kas spēj kontrolēt kara norisi. Putins savu uzrunu veica ar Krievijas militārpersonām kaujas formastērpos sev aiz muguras.
Tiek ziņots, ka Putins pasniedza arī kaujas karogus, kā arī valsts apbalvojumus Krievijas bruņoto spēku karavīriem, kas piedalījušies iebrukumā Ukrainā. Krievijas avoti ziņoja, ka Krievijas prezidents apbalvojumu piešķīris arī Krievijas bruņoto spēku komandierim Ukrainā, armijas ģenerālim Sergejam Surovikinam. Šī komandiera apbalvošana signalizē par Putina nepārtrauktu atbalstu ģenerālim, neskatoties uz to, ka Surovikins vēl nav veicinājis būtiskus teritoriālus ieguvumus un to, ka plaša mēroga apzināti uzbrukumi Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, kurus Surovikins, visticamāk, ieteica un sagatavoja, Krieviju nav tuvinājuši uzvarai.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu savu gadumijas svinīgo uzrunu izmantoja, lai noniecinātu Ukrainu un paziņotu, ka Krievijas uzvara ir tikpat "neizbēgama kā jaunā gada tuvošanās". Šoigu Krievijas uzvaru nepatiesi ierāmēja kā veidu, kā novērst mēģinājumus izlaupīt Krievijas "krāšņo vēsturi un lielos sasniegumus", raksta ISW.
