Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas diktators Vladimirs Putins mēģināja mazināt otrdien notikušā dronu uzbrukuma Maskavā nozīmi, lai nebūtu jāatzīst, ka viņam ir ierobežotas iespējas atbildēt Ukrainai, uzskata ASV bāzētās domnīcas "Institute for the Study of War" (ISW) eksperti.

Putins savos komentāros uzbrukumus Maskavai nosauca par Kijivas atbildi uz "pirms divām trim dienām" Krievijas realizētu triecienu pa Ukrainas militārā izlūkdienesta mītni. Taču, kā izceļ ISW, par šādu triecienu nav ziņojusi pat Krievijas Aizsardzības ministrija un arī nekādu citu apstiprinājumu, ka tāds būtu noticis, nav.

Tas ekspertiem liek domāt, ka Putins to teicis, lai norādītu, ka Krievija jau dara visu nepieciešamo un nekādas papildu pretdarbības nav vajadzīgas.

Uz reālām vai Ukrainai piedēvētām darbībām Putins konsekventi ir atbildējis ar raķešu un dronu-pašnāvnieku apšaudēm. Tas, domājams, tiek darīts tāpēc, ka viņa armija nav spējīga sasniegt izšķirošus rezultātus kaujas laukā.

Ziņots, ka 30. maijā Maskava un Maskavas apgabals piedzīvoja masīvu dronu uzbrukumu. Precīzs dronu skaits nav zināms, bet Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par astoņiem droniem, no kuriem trīs apturēti ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem, bet pieci notriekti. Tika ziņots par trim trāpījumiem pa ēkām Maskavā.

Savukārt "Telegram" kanāls "Baza" ziņoja par aptuveni 25 droniem, no kuriem lielākā daļa notriekta. Krievija uzbrukumā vainoja Ukrainu, savukārt Kijiva notikušo par savu darbu neatzīst.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!