Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka rezervistu "daļēja mobilizācija" ir pabeigta un tiek prognozēts, ka lielākā daļa rezervistu tuvāko nedēļu laikā ieradīsies Ukrainā, informē ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

Minētais Putina paziņojums nozīmē, ka Krievijas militāristi pārtrauks iesaukt rezervistus un tā vietā koncentrēsies uz jau iesaukto karavīru īsa mācību perioda pabeigšanu, pirms viņi tiek nosūtīti karot Ukrainā, skaidro ISW.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka tiks mainīti pastāvīgie rezerves mobilizācijas centieni. Maskava bruņotajiem spēkiem rekrutēs "brīvprātīgos", "iespējams, brīvprātīgo bataljonos, kuru formācija "daļējas mobilizācijas" laikā bija pārtraukta.

Maskava, visticamāk, saskarsies ar grūtībām, aizpildot jaunas "brīvprātīgo" vienības. Turpmāki mēģinājumi tās izveidot radīs neefektīvu kaujas spēku un tiks veidoti ilgāku laika posmu.

Agresorvalsts bruņotie spēki savu pusgada iesaukšanu sāks mēnesi vēlāk nekā parasti 2022. gada 1. novembrī. Parastā karavīru apmācība Krievijā ietver apmēram sešus mēnešus ilgu individuālu pamatapmācību, kam seko sešu mēnešu obligātais dienests kaujas vienībās.

Krievijas likumi aizliedz kara operācijās nosūtīt, tos karavīrus, kuri ir izgājuši mazāk nekā četru mēnešu apmācību. Šajos likumos gan ir norādīts, ka kara gadījumā Maskava var mainīt nosacījumus.

Putins visā Krievijas Federācijā ir pasludinājis kara stāvokli un to varētu izmanto, lai uzsāktu atbrīvošanu no obligātā mācību perioda. Neapmācīti iesauktie bez militārās pieredzes jebkurā gadījumā var būt gandrīz nelietderīgas vienības kaujas laukā. Putins mazai daļai šo iesaukto var mēģināt samazināt apmācību perioda laiku, bet vairākums, visticamāk, Krievijā būs līdz vismaz 2023. gada martam.

Okupantu bruņotie spēki jebkurā gadījumā uzskatīs par nepieciešamu nosūtīt šos iesaukumus uz vienībām Ukrainā savu sešu mēnešu sākotnējās apmācības termiņa beigās. "Daļējās mobilizācijas" un "brīvprātīgo" bataljonu rekrutēšanas centieni ir vēl viens pierādījums tam, ka Maskava karam Ukrainā nosūta visus savus sauszemes spēkus.

Pabeigtā Krievijas rezervistu mobilizācija liek domāt, ka Putins gatavojas turpināt iebrukumu 2023. gadā, nevis gaidīt, ka tiks panākts pamiers. Arī iebrukuma eskalēšana šajā gadījumā tiek noliegta, raksta ISW.

Putins ir samaksājis ļoti augstu cenu, veicot mobilizāciju un aizsūtot simtiem tūkstošu krievu uz Ukrainu. Viņš ir pieredzējis protestus un nebijušu kritiku par Krievijas armijas un Krievijas valdības veikumu. Šai cenai ir jēga, ja Putins grasās turpināt cīņu un atzīst nepieciešamību tūlīt dabūt papildspēkus uz Ukrainu, lai noturētu savas pozīcijas pietiekami ilgi, lai varētu ierasties jaunie iesaukumi. Tas, pēc Putina domām, būtu pagrieziena punkts Maskavas labā. Šo cenu nebija nozīmes maksāt, ja Kremļa saimnieks vēlas izmantot taktiskos kodolieročus vai nu cenšoties uzvarēt karā, vai cerībā uz pamieru, vai arī uz kādu citu mērķi, secina ISW.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!