Ierēdņu galvenais refrēns ir šāds: ir pagājis pārāk maz laika, lai izdarītu secinājumus, vai: pagaidām nav gaidīto rezultātu. Rezultāti, viņuprāt, ir jaunu uzņēmumu atvēršana, jaunu darbvietu radīšana, nodokļu maksājumi, iekšējā kopprodukta pieaugums utt.
Nacionāli orientētie politiķi runā par Latvijas sabiedrības nelatviešu daļas pozīciju turpmāko nostiprināšanos uz jaunu migrantu rēķina un par nacionālās valsts apdraudējumu; daži ekonomisti izdara sarežģītus loģiskus konstatējumus ar pilnīgi nesaprotamiem secinājumiem, tostarp atkal tiek spriests par nekustamā tirgus burbuli; nekustamo īpašumu tirdzniecības aģenti, kuri to vai citu iemeslu dēļ nav nokoduši gabaliņu no jaunā pīrāga, turpina izteikt pusapokaliptiskus vērtējumus par notikumiem ekonomikā, it īpaši nekustamā īpašuma tirgū; vienkāršie cilvēki, pirmām kārtām marginālie iedzīvotāji izsaka viedokli par to, ka principā nav iespējama Krievijas iedzīvotāju interese par "Dieva aizmirsto Latviju", un par noziedznieku iebrukumu Latvijā.
Kas notiek patiesībā?
Ekonomika
Izmaiņas Latvijas imigrācijas likumdošanas aktos stājās spēkā pagājušā gada vasarā pēc apmēram pusgadu ilgušas diskusijas. Jāuzsver, ka pati valsts neko nedarīja, lai popularizētu informāciju par ārzemju investoru jaunajām iespējām, un tas, bez šaubām, kavēja jauno normu realizēšanu. Investīciju un imigrācijas priekšrocības Latvijā kļuva populāras Krievijā un bijušās PSRS teritorijā tikai pēc visiem zināmā atteikuma piešķirt pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā bijušajam Maskavas mēram J. Lužkovam (Ю. Лужков). Virkne vietējo "ekspertu" ar sašutumu uztvēra šo jaunumu un pareģoja klaju negatīvismu programmai kopumā, galīgi nesaprotot daudzu Krievijas iedzīvotāju atšķirīgo attieksmi pret šo odiozo personu.
Aplūkosim rezultātus.
Saskaņā ar Latvijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2011. gada 20. septembrī pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā investīciju dēļ kopā ar ģimenes locekļiem saņēma aptuveni 1.700 ārzemnieku. Kopējā investīciju summa bija 105 miljoni latu, no kuriem investīcijas nekustamajā īpašumā – aptuveni 70 miljonu, noguldījumi banku subordinētajā kapitālā – aptuveni 26 miljoni, investīcijas uzņēmumu kapitālā – mazāk nekā divi miljoni.
Valsts budžeta tiešie ieņēmumi dažādu nodevu veidā bija aptuveni 1,5 miljoni latu.
Šķiet, ka viss kopā izskatās ne tik iespaidīgi, kā gribētos.
Bet.
Banku nozares kapitāls (runa nav par Skandināvijas bankām, kuru iespējas patstāvīgi izpildīt savas saistības pret vietējiem noguldītājiem neizraisīja un neizraisa nekādas šaubas) ir palielinājies, kas savukārt labvēlīgi ietekmē kopējo ekonomisko situāciju. Bankas turpina strādāt un pamazām sāk izsniegt jaunus kredītus.
Investīcijas vietējā biznesā nav lielas, bet ir naivi domāt, ka ārzemnieki uzreiz pēc ierašanās Latvijā sāks jaunus projektus. Mēs, šeit dzīvojošie, pat tad, ja mums būtu brīva nauda, diez vai sāktu kaut ko darīt un kaut kur investēt. Kāpēc tad to gaidīt no ārzemniekiem?
Nekustamais īpašums. Galvenā investīciju summa nonāk šeit. Tās ir investīcijas dzīvokļos Rīgā (Vecrīgā un klusajā centrā) un objektos prestižos rajonos (Mežaparkā, Baltezerā, Berģos, Mārupē, Piņķos un, protams, Jūrmalā). Notiek darījumi arī citos Latvijas rajonos, bet to ir pavisam maz.
Kas sanāk kopumā? Nav nemaz tik maz, kā varētu domāt.
Pirmkārt, Latvijas acīmredzamie ieguvumi – dažādas nodevas utt.
Otrkārt, pats galvenais. Ārzemnieki, pirms kaut ko nopirkt, brauc uz Latviju vairākkārt un izmanto aviopārlidojumus, lidostas pakalpojumus, taksometrus, viesnīcas, kafejnīcas un restorānus, klubus un veikalus. Pēc nekustamo īpašumu iegādes viņi izmanto arī dizaineru un celtnieku pakalpojumus, kā arī iegādājas celtniecības un apdares materiālus, mēbeles, santehniku, televizorus un automašīnas utt. Rezultātā – vismaz PVN tiek iekasēts.
Treškārt, ne mazāk svarīgi. Parasti ārzemnieki visus pakalpojumus apmaksā oficiāli. Ja ārzemnieks negrasās dzīvot Latvijā un grib savu īpašumu iznomāt, tad viņš gandrīz vienmēr noslēgs oficiālu līgumu un maksās visus pienākošos nodokļus. Visi uzņēmumi, kas apkalpo tādus darījumus, – bankas, juristi, notāri, nekustamā īpašuma tirdzniecības aģenti, novērtētāji saņem savus ienākumus legāli ar visām no tā izrietošajām sekām – visu veidu nodokļiem. Nevajag aizmirst arī par sociālo jomu – medicīna un izglītība arī iegūst jaunus patērētājus, kuri lielāko vairumu šo pakalpojumu apmaksā no savas kabatas.
Tātad tiek veidotas un saglabātas darbvietas.
Ceturtkārt. Runas par jauno "burbuli" nekustamā īpašuma tirgū vai par nekustamā īpašuma pilnīgu nepieejamību vietējiem iedzīvotājiem ir absolūta demagoģija. No vienas puses, trīs līdz četri simti darījumu nekustamā īpašuma sektorā, kurā ir vairāki desmiti tūkstošu objektu, diez vai ir spējīgi būtiski deformēt tirgu. Dzīvokļu cenu lēciens Jūrmalā ir izskaidrojams vienkārši - ar ārzemniekiem piemērotu objektu trūkumu. No otras puses, lielākajam vairumam Latvijas iedzīvotāju "premium" sektora nekustamais īpašums arī labākajos gados diemžēl nebija pa kabatai, ko arī nodemonstrēja krīze.
Vēl mazliet par statistiku. Atcerēsimies vecu joku – maksimu: "Nav svarīgi, kā balso, svarīgi, kā skaita". Atbilstoši mūsu pieredzei daži ārzemnieki, kas ir ieguvuši pagaidu uzturēšanās atļauju, neaprobežojas ar vienu investīciju, bet gan iegādājas vēl nekustamā īpašuma objektus. Daži no viņiem, mazliet iejutušies Latvijā un izpratuši šeit notiekošos procesus, sāk reālas investīcijas, pirmām kārtām attīstībā. Mums zināmie piemēri liecina par investīcijām celtniecībā par summu, kas nav mazāka par 10 miljoniem eiro. Šķiet, ka valstij, lai tā pilnīgāk varētu izprast migrācijas likumdošanas aktu jaunievedumu ekonomisko efektu, ir nepieciešama mazāk formāla un radošāka pieeja un spēja pavērtēt statistiku ne tikai no pagaidu uzturēšanās atļaujas iegūšanas pretendentu tiešo investīciju viedokļa, bet arī no viņu kopējo visu veidu ieguldījumu viedokļa. Ārzemnieks, kurš ir ieguvis pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā, automātiski saņem personas kodu, tādējādi ir ļoti vienkārši konstatēt uzņēmumus un objektus ar viņa līdzdalību un izmaiņas to darbībā un stāvoklī.
Politika un sabiedrība
Saskaņā ar mūsu pieredzi uz Latviju ir pārcēlusies vai taisās to darīt tuvākajā laikā aptuveni ceturtdaļa pagaidu uzturēšanās atļaujas ieguvēju.
Kas ir šie cilvēki?
Sociālais šķērsgriezums ir šāds: triju līdz četru cilvēku ģimene, vecāki – vidēja vecuma cilvēki ar vienu vai vairākām augstākajām izglītībām, ģimenes galva parasti ir vidusmēra uzņēmējs vai augstākā līmeņa vadītājs. Iemesli, kas ir mudinājuši mainīt dzīvesvietu, parasti ir līdzīgi: gribas dzīvot komfortabli, mierīgi un droši. Tie lielākoties ir pašpietiekami, brīvi domājoši cilvēki. Viņiem ir savs pēdējo divu desmitgažu vēsturisko notikumu un PSRS vēstures vērtējums. Latvijas vēsturisko notikumu vērtējuma problēmas un starpnacionālais aizvainojums viņiem parasti ir ne visai skaidrs un vairumā gadījumu viņi tam nepiekrīt. Kā zināms, neofīti – nupat iesvētītie – vienmēr ir bijuši lojālākā sabiedrības daļa. Interesanti, ka ļoti daudzi no viņiem jau ir sākuši vai drīzumā plāno mācīties latviešu valodu, jo viņiem lielākoties nav svarīgi, cik būtiski tas ir komfortablai dzīvošanai, bet viņiem ir svarīga godbijīga attieksme pret savām jaunajām mājām.
Visi pārējie investori. Mērķi un uzdevumi arī ir labi saprotami: iespēja ceļot pa Eiropu bez formālajiem ierobežojumiem un/vai rezerves lidlauks. Latvijai tā ir ne mazāk svarīga un absolūti lojāla cilvēku kategorija. Ja cilvēks domā par oficiāla statusa saņemšanu ārpus savas dzimtenes, lai gan tas prasa daudz naudas un pūļu, tas nepārprotami liecina, ka viņu neapmierina kaut kas, kas notiek viņa mājās. Šie cilvēki pildīs formālās prasības un pienākumus, kas izriet gan no imigrācijas, gan nodokļu likumdošanas aktu prasībām.
Ir vēl viens bezmaksas "bonuss" – Krievijas un Latvijas attiecības, kas diemžēl ir tālas no ideālām. Jauna, lai arī pagaidām neliela Krievijas iedzīvotāju starpslāņa rašanās, kas tā vai citādi saista savus dzīves plānus ar Latviju, noteikti labvēlīgi ietekmēs viedokli par Latviju Krievijā. Šogad fiksētā Krievijas tūristu daudzuma palielināšanās Latvijā pirmām kārtām, protams, ir saistīta ar notikušo reklāmas kampaņu un, šķiet, daļēji arī ar labojumiem imigrācijas likumdošanas aktos.
Kas attiecas uz ikvienai civilizētajai valstij nevēlamajām personām, kurām jau ir bijušas problēmas ar likumu savā dzimtenē, tad Latvijā tāpat kā citās valstīs, kas izsniedz ārzemniekiem uzturēšanās atļauju to teritorijā, šie jautājumi ir vienīgi specdienestu kompetencē, par kuru kvalifikāciju nav iemesla šaubīties. Ir jāatceras arī tas, ka pagaidu uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz pieciem gadiem, bet ārzemnieka pienākums ir ik gadu to pagarināt, un, ja pret viņu ir pamatotas pretenzijas, tad uzturēšanās atļauju viņam var atteikt. Toties viņa investīcijas paliek Latvijas jurisdikcijā, kas, protams, būtiski atvieglo valstij vai tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu piedziņas procedūru.
Emocionālais komponents
Ekonomiskā krīze, kas ir vai nu veiksmīgi pārvarēta, vai arī tūliņ atkal uzbruks pasaules ekonomikai, lielākoties pārtiek no cilvēku bailēm. Laikā, kad situācija tiek vērtēta kā nenoteikta un plašsaziņas līdzekļos parādās daudz negatīvas informācijas, pat tie Latvijas iedzīvotāji, kuri objektīvi var tērēt vairāk, cenšas to nedarīt, kas savukārt noved pie situācijas turpmākas pasliktināšanās.
Saskaņā ar mūsu pieredzi lielākā daļa nekustamo īpašumu objektu, ko Latvijā ir iegādājušies ārzemnieki, ir apgrūtināti ar hipotēku. Tādu pārdošanu rezultātā pārdevējs – privātpersona, attīstītājs vai celtniecības uzņēmums – dzēš parādus un parasti saņem kaut kādu summu papildus. No daudzu cilvēku pleciem noveļas smagā neskaidrās nākotnes nasta un viņi sāk dzīvot pavisam citā garastāvoklī, tostarp sāk iepirkties, apmeklēt kafejnīcas un restorānus, uzņēmumi sāk jaunus projektus. Kreditorbankas tiek vaļā no problemātiskajiem aktīviem, papildina savus apgrozāmos līdzekļus, uzlabo pārskata rādītājus un sāk domāt par jaunām investīcijām.
Rezultātā vismaz kādai daļai Latvijas iedzīvotāju paveras papildu perspektīvas.
Rezultāti
Mēs esam vienisprātis, ka jauno Latvijas imigrācijas likumdošanas aktu darbības galīgos rezultātus un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un visām citām valsts sabiedriskās dzīves jomām varēs apkopot tikai pēc kāda laika. Bet jau tagad droši var izdarīt secinājumu, ka tiem ir tikai pozitīva ietekme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
