Ja pēc sarunām valdību joprojām neizdosies izveidot, varētu tiks izsludinātas atkārtotas vēlēšanas. Prezidents cer, ka tomēr izdosies izveidot valdību, kas virzīs uz priekšu ekonomiskās reformas, lai samazinātu valsts parādu, apturētu recesiju un mazinātu bezdarbu.
Situācijā, kad nevienai partijai nav izdevies iegūt pārliecinošu pārsvaru, valdības izveidošanai ir nepieciešams apvienoties vismaz diviem no trim visvairāk balsu ieguvušajiem konkurējošajiem spēkiem. Parlamentā ievēlētās partijas līdz šim nav izrādījušas vēlmi pārvarēt savas pretrunas un apvienoties koalīcijā. Napolitano ir jāatrod izeja no šī politiskā strupceļa.
Iepriekš mediji vēstīja, ka Napolitano, kā vienu iespēju rast izeju no sarežģītās situācijas, apsver jaunas tehnokrātu valdības izveidi, ko vadītu ar politiku nesaistīts cilvēks.
Pēc vēlēšanām valdības izveidošana tika uzticēta uzvarējušās kreisi centriskās koalīcijas līderim Pjēram Luidži Bersani. Viņa koalīcija "Itālija. Kopējais labums" ar niecīgu balsu pārsvaru (ieguva aptuveni 29% balsu) februāra beigās notikušajās vēlēšanās ieguva vairākumu parlamenta apakšpalātā, bet nespēja nodrošināt vairākumu Senātā. Lai veiksmīgi izveidotu valdību, ir jākontrolē abas parlamenta palātas. Otro vietu ar mazāk nekā procenta zaudējumu ieguva bijušā premjera Silvio Berluskoni labēji centriskā koalīcija.
Prezidenta iespējamos plānus par tehnokrātu valdību apdraud trešās vietas ieguvēja (aptuveni 25% balsu) - populistiskā pret taupību vērstā "Piecu zvaigžņu kustība", kuru vada komiķis Bepe Grillo. Partijas līderis paziņoja, ka šādu ideju neatbalstīs.
"Dabā nepastāv tehnokrātu valdības, bet tikai parlamentārā vairākuma atbalstītas. Monti valdība bija viena no politiskākajām kopš kara," komiķis ierakstīja savā blogā. Grillo skaidro, ka tehnokrātu premjers būtu tikai "vīģes lapa", kas segtu tradicionālo partiju atbildību.
"Piecu zvaigžņu kustība" iepriekš paziņoja, ka neatbalstīs nevienas vadošās partijas premjeru, bet varētu piekrist valdībai, kas būtu "alternatīva partiju sistēmai". Tomēr vēlāk partijas pārstāvis Vito Crimi paziņoja, ka viņa teiktais ir pārprasts un ka kustība neatbalstīs tehnokrātu valdību. Viņš norādīja, ka viņa partija pati grib vadīt valsti.
Savukārt Bersani iepriekš paziņoja, ka neveidos koalīciju ar Berluskoni bloku.
Itālijas politiskais strupceļš ir satraucis Eiropas valstis, kas ir nobažījušās, ka nestabilitāte var satricināt eirozonu, kura jau bija uz sabrukšanas riska robežas pirms Monti tika iecelts par Itālijas premjeru 2011. gadā. Pašreizējā premjerministra Mario Monti centriskā koalīcija "Ar Monti par Itāliju" vēlēšanās ieguva tikai 10,56% balsu parlamenta apakšpalātas vēlēšanās. Lai gan Monti izpelnījies atzinību Eiropā, viņa veiktie taupības pasākumi izraisījuši neapmierinātību Itālijā.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka 24. un 25 februārī Itālijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Tās notika divus mēnešus pirms termiņa, jo pērn decembrī Berluskoni partija "Brīvības tauta" paziņoja, ka parlamentā vairs neatbalstīs Monti tehnokrātu valdību, kas tika izveidota 2011.gada novembrī, kad Berluskoni bija spiests atkāpties no premjera amata.
Itālijā ir divpalātu parlaments, un pilsoņiem ir jāievēlē 630 Deputātu palātas (apakšnama) un 315 Senāta (augšnama) locekļus. Balsošana notiek pēc partiju sarakstiem, turklāt visvairāk balsu ieguvušajam sarakstam ir garantētas 340 vietas apakšpalātā.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
